Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 30. augustā izveidoja augsta līmeņa ekspertu darba grupu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā.
Darba grupā strādā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, biedrības Sabiedriskās politikas centrs Providus pētnieks Valts Kalniņš un Sabiedrības par atklātību – Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Dreimanes vadītā Valsts kanceleja nodrošina grupas sekretariāta funkcijas, Maizītis, Reiniks un Lazdovskis ir tiesu varas un tiesībsargāšanas augstākais līmenis, tāpēc viņu atrašanās darba grupas sastāvā jautājumus neraisa. Taču mulsinoši, lai neteiktu – absurdi, ka šajā augsta līmeņa ekspertu kompānijā tusē Kalniņš un Voika. Delna un Providus ir sabiedriskās organizācijas, kas tiek finansētas no ārzemēm, ja konkrētāk, tad naudas maks, no kura šīs organizācijas tiek barotas, pieder Džordžam Sorosam – starptautiski pazīstamam finanšu oligarham. Delna un Providus ir organizācijas, kas līdzīgas kā divas ūdens piles – to ķīmiskajā sastāvā nav atšķirību – pilnīgi vienāda ideoloģija, finanšu avoti, metodes un retorika. Bet darba grupā šīs klonētās vienības pārstāvētas abas – lai pulciņš lielāks, lai, manipulējot ar pārējiem darba grupas locekļiem, sorosisti varētu viens otra viedokli papildināt, atbalstīt un multiplicēt.
Darba grupa vērtēs nevis sakņu uzglabāšanas paviljonus vai govju mākslīgās apsēklošanas normatīvos aktus, bet KNAB. Šī iestāde veic atklātas un slepenas darbības, iegūst informāciju par personām, veic operatīvās darbības arī sevišķā veidā – izsekojot, slepeni noklausoties, lasot privātu epasta saraksti, operatīvi iekļūstot. Delna un Providus ar savu atrašanos šīs iestādes uzlabošanas darba grupā netieši ziņo sabiedrībai: «Hei, hei, mēs tepat vien esam – te, no kurienes noklausās, izseko un operatīvi iekļūst.» Tas gan nav nekas jauns – kopš sākta gala pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika izveidots KNAB, Delna un Providus nav slēpušas savu īpašo pietuvinātību KNAB un lomu KNAB izveidošanā. KNAB un Delnas& Providus saaugums savukārt ir savijies un ieaudzis pašlaik valdošajā partijā Vienotība, kurā darbojas gan bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, gan Delnas darbiniece Lolita Čigāne, bijušie Delnas darbinieki pāriet strādāt uz KNAB, un tā uz priekšu. Proti, sabiedriskās organizācijas, tiesībsargājošs nagu maukšanas kantoris un politiska partija mainās ar krekliņiem, cits citam laiku kavē un viens otru slavē.
Darba grupa tika izveidota tāpēc, ka premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka konflikts starp KNAB darbiniekiem pamatā ir izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, tāpēc bija jāveido šāda starpinstitūciju darba grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai. Taču var uzrakstīt visbriljantāko nolikumu – tas būtību neizmanīs. KNAB bija un paliks Vienotības politiska slepenpolicija, kā arī propagandas un aģitācijas darba izpalīgs. Var teikt, ka uz KNAB neattiecas Operatīvās darbības likuma 4. panta 5. punkts – ka operatīvās darbības pasākumi veicami neatkarīgi no personu politiskajiem uzskatiem. Pret vienām personām KNAB vēršas ar pavisam citādu sparu nekā pret citām. Piemēri nav tālu un sen jāmeklē – nupat pirms pašvaldību vēlēšanām Vienotība acīmredzami un daudz pārtērēja priekšvēlēšanu izdevumu griestus. Taču nav dzirdēts, ka KNAB principiāli mestos šo partiju sodīt.
Tikmēr daļa KNAB darbinieku, redzot, ka neviens augstāks spēks pār viņiem nevalda un var darīt, ko grib, turpinās terorizēt uzņēmējus, palīdzēs izspiedējiem un reiderētājiem, fabricēs krimināllietas, šķērdēs un pazaudēs naudu. «Policejiski bandītiska valsts,» kā to formulējis žurnālists Lato Lapsa.
Kaut ko mainīt saknē ne grib un ne var arī premjers, jo pats ir no Vienotības. Vienīgais, ko darba grupa paveiks, būs mainīta vārdu kārtība un komati dažos KNAB nolikuma teikumos. KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka un KNAB darbinieces Jutas Strīķes konflikts atrisināsies nevis sistēmiski, bet politiski – ja Vienotība jutīs, ka Streļčenoka palikšana to neapdraud, tad Streļčenoks paliks; ja ne, tad atkārtosies vēsture – Streļčenoks tiks dēmonizēts un dosies pa to pašu taku, kur aizgāja iepriekšējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.