Niecības aiziešana

Dzejnieks Boriss Pasternaks rakstīja, ka ir liels kauns būt niecībai un vienlaikus ietikt ļaužu valodās. Diemžēl Latvijas iekšpolitikā šī doma nav populāra un kauna jūtas daudziem ir svešas.

Tā zoodārzā par prezidentu ieceltais dakteris Valdis Zatlers sadomājās, ka ir varens, un uzmeta savus labvēļus, izraisot politisku krīzi un ārkārtas ārprāta vēlēšanas.

Ārkārtas ārprāta vēlēšanu rezultātā pie varas lielajām bļodām piekļuva nejauši garāmgājēji, kam kauna bija vēl mazāk. Salīdzinot ar Zatlera partiju, pat Joahima Zīgerista Tautas kustība Latvijai tagad šķiet gluži solīda, saprātīga partija. Zigīt, nāc atpakaļ!

Iedzert un braukt mīlošais Roberts Ķīlis jau labu laika sprīdi nav ministrs, taču viņa destruktīvās darbības piepēdojums nozarē būs manāms vēl ilgu laiku un šmuci satīrīt diezin vai izdosies pat vairāku gadu garumā. Sešus miljonus latu, kas vajadzīgi skolotājiem, Ķīlim kaut kā aizmirsās ieplānot budžetā, un tagad viņa pēcnācējs Vjačeslavs Dombrovskis plēš sev matus, lai kā nebūt izkombinētu tā, lai skolotāji nepaliek vispār bez algām.

Bet kroņa numurs Zatlera Reformu partijas klaunādē ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs. Politologi vēl vērtēs un analizēs šā ministra darbību, bet pirmajā mirklī var sacīt, ka šis ministrs ir teju absolūtais čempions visvisādu kļūdu, muļķību un kaitniecisku lēmumu ziņā Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Sprūdža gara lidojumam pieder, piemēram, ideja pārdalīt atkritumu tirgu tā, lai pašvaldību ieguldījumi aiziet nebūtībā un uzvārās lielveikali. Tiesa gan, no tā nekas neizdevās.

Vēl Reformu partijas premjera amata kandidāts sacerēja likumprojektu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, lai neļautu viņam strādāt par mēru. Šī ideja guva plašu atsaucību arī partiju apvienības Vienotība plānprātīgākajā daļā, taču diezin vai tiks realizēta, jo nopietni cilvēki, tostarp arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, norāda, ka tik tizlu likumu pieņemt nedrīkst.

Tomēr pašvaldībām Reformu partijas premjera amata kandidātam ir izdevies ieriebt ne pa jokam ar likumu, kas aizliedz būt vienlaikus pašvaldības deputātam un pašvaldības uzņēmuma vadītājam – it kā ar cēlu mērķi, lai nodalītu izpildvaru no lēmējiem. Smieklīgi, ka par deputātiem tagad nedrīkst būt arī sociālie darbinieki. Tas noplicina pašvaldību kvalitāti – aktīvus, uzņēmīgus, vietējā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus atšuj no pašvaldības.

Vēl Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs ir pazīstams ar to, ka izmanto valsts naudu, lai aplaimotu savas partijas biedrenes Ingas Antānes advokātu kantori ar 16 tūkstošiem latu. Starp Aivaru Lembergu un Sprūdža ministriju ir šādi tādi tiesas ceļā risināmi konflikti. Ministrijā ir vesels bars labi apmaksātu juristu, taču Sprūdžs ir izkārtojis tā, ka ministrija pasūta advokātu pakalpojumus no Antānes biroja.

Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs ir parādījis lielisku taku, pa kuru iet visiem, kas negrib maksāt nodokļus – savos uzņēmumos viņš nesaņem algu, bet aizņemas no uzņēmumiem, tā nemaksājot ne ienākumu, ne sociālo nodokli.

Pametis sievu ar diviem zīdaiņiem, Reformu partijas premjera amata kandidāts savai draudzenei Kristīnai izgādāja naudas balvu 1400 latu apmērā. Sīkums, bet patīkams. Nepatīkami sanāca tad, kad Neatkarīgā šo apbalvojumu pamanīja un pastāstīja par to sabiedrībai. Te tad Reformu partijas premjera amata kandidāts beidzot tā kā apkaunējās un paziņoja par savu demisiju.

Taču atkal kaut kā tā dīvaini... Ja cilvēks iet projām, tad viņš to dara. Reformu partijas premjera amata kandidāts it kā iet, bet tomēr paliek – līdz decembrim. Kas viņam vēl darāms? Vides aizsardzības un pašvaldību nozarei vēl līdz dziļai ziemai būs jāpacieš ambicioza un nekompetenta ministra ālēšanās. Acīmredzot tā izskatās, ka ministram padomā ir vēl kādas štellītes, ko nodarīt. Grūti uzminēt, kurā virzienā un kurā jomā iecerēts kaut ko nokampt, bet tagad jātur acis vaļā. Iespējams, sponsori, kas Reformu partijas premjera amata kandidātā investējuši naudu, grib atdevi. Citādi – izministrējās Sprūdžs, bet kāda jēga, kur piķis?

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais