Žogs pret cūkām un cūcība

Ja ziņa par ieceri būvēt žogu pret Āfrikas cūku mēri parādītos 1. aprīlī, tas būtu jauks joks, par ko gardi pasmieties.

Taču nekādu joku nav. Viļņā notikušajā Lietuvas, Latvijas, Polijas un Igaunijas veterinārijas dienestu vadītāju saietā izdomāts, ka gar Baltkrievijas un Krievijas robežu jābūvē žogs, lai slimās krievu cūkas nevarētu aplipināt Eiropas cūkas. Grandiozo projektu, kura iniciatori ir lietuvieši, tagad lobēs Eiropas Komisijā, lai dabūtu tam Eiropas naudu. Naudas vajadzēšot diezgan padaudz – desmitus miljonus eiro.

Stāsti par Āfrikas cūku mēri ir baisi – pret šo slimību nav vakcīnu; no meža cūkām var saslimt arī mājas cūkas; ja kādā ganāmpulkā kāda cūka saslimusi, tad jālikvidē viss ganāmpulks; slimība pietuvojusies Eiropas robežām jau gandrīz klāt – esot manīta Pleskavas apgabalā Krievijā tikai 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Cilvēki ar šo slimību nevar saslimt, bet ej nu zini – ja nu kāds tomēr saslimst? Varbūt Āfrikas cūku mēris pārlec uz cilvēkiem, un tad izmirs visa Eiropas Savienība. Būtībā var teikt, ka pastardiena nav aiz kalniem vai vismaz kaut kas līdzīgs kā viduslaikos, kad Eiropas pilsētās spalgi čīkstēja līķu vedēju rati, vārgi gārdza mirēji un nomirušos meta un apraka kopējā bedrē. Ja jāpārdod nekam nederīgs krēms, tad jāizdomā celulīts, pret ko tas it kā līdz; tāpat, ja vajag izkāst Briseles kāpostu, vajadzīgs šausmu stāsts par cūku mēri.

Protams, Āfrikas cūku mēris ir problēma, taču neba nu žogs var apturēt tā izplatību. Rukši ir intelektuāli dzīvnieciņi, kas prot rakt zemi un peldēt, līdz ar to, ja viņi dikti gribēs nokļūt Eiropā, viņi izdomās, kā to paveikt – spraugas atradīs vai izraksies žogam pa apakšu. Lidot cūkas vēl neprot, taču mēra baciļus uz kājām varot pārnest putni. Tādas īsti reālas jēgas tieši pret mēri no žoga nebūs.

Bet tad jautājums: kam no šā žoga būs jēga?

Te ir divas lietas. Viena ir šā žoga simboliski alegoriskais politiskais zemteksts. It kā pret meža cūkām, bet vienlaikus arī pret cilvēkiem. Polija, Lietuva, Igaunija un Latvija, re, kā lepni un demonstratīvi norobežosies no Austrumu kaimiņiem ar tādu kā Ķīnas mūri vai ar tādu kā Berlīnes mūri, kā ar mūri starp grieķiem un turkiem Kiprā. Labi, žogu gar austrumu robežu vēl var kaut kā skaidrot kā pasākumu pret cūkām, bet konceptuālajās iecerēs esot paredzēts tādu pašu žogu būvēt arī ap Kaļiņingradas anklāvu, kuru mēris var sasniegt tad, ja pirms tam virzījies cauri Lietuvas teritorijai.

Lai gan, kā uz to un no kura skatpunkta skatās? Žoga alegoriski simbolisko jēgu varēs tulkot arī kā pieminekli Eiropas Savienības ierēdņu un politiķu neiedomājamajam stulbumam, alkatībai, bezrobežu un pārrobežu bezkaunībai. Nevis žogs pret cūku mēri, bet cūcība.

Pati galvenā lieta te ir nauda, ko iecerēts izkāst no ES. Un nav izslēgts, ka Eiropas Komisijā projektam būs atsaucīgas ausis, jo arī Briselē labprāt atbalsta idiotiskus projektus, kamēr reālām un sāpīgām vajadzībām nekad naudas nepietiek. Ja vajag naudu zemnieku tiešmaksājumiem vai kādai ražošanas attīstībai, tad naudas nav; ja vajag mazjēdzīgajam Rail Baltic projektam, tad nauda atradīsies. Dažbrīd šķiet, ka, ja projektā būs tiltu būvēt paralēli upei, tad ES līdzfinansējums nāks vieglāk nekā, ja tilts būs projektēts perpendikulāri. Tā kā spēkā ir formula – jo bezjēdzīgāks projekts, jo lielākas cerības dabūt Eiropas finansējumu –,

tad žoga būve izskatās visnotaļ reāla štelle. Visiem būs labi – pēc žoga uzbūvēšanas jaunas savrupmājas būs izmanīgiem lietuviešu un poļu varasvīriem, jaunākos luksusauto modeļus un jahtas varēs iegādāties Briseles birokrāti. Arī latvieši gan jau kādu drusku no kopkatla iebāzīs savā kabatā.

Sociologu firma TNS ir aptaujājusi Latvijas iedzīvotājus un konstatējusi, ka lielākā daļa neatbalsta žoga būvēšanas ieceri, tomēr 22% (!) ļaužu to atbalsta. «Vidējais aritmētiskais» žoga atbalstītāja portrets ir gados jauns cilvēks, latvietis.

Ir pierasts uzskatīt, ka blēņu stāstiem un apmuļķošanai par upuri vieglāk krīt tantuki. Re, ka tā gluži nav! Žogam tic jauni latvieši.

Tādi dīvainīši latvieši ir – tic raganām, Salavecim un pat Zatlera Reformu partijai. Pagaidām vēl netic, bet no j,aunā gada ticēs arī eiro. Tādiem iestāstīt, ka vajag žogu pret Āfrikas krievu cūkām ir vieglāk par vieglu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais