Finanšu ministrs Andris Vilks jūlija vidū pauda pārliecību, ka nākamā gada sākumā, kad lati būs nomainīti pret eiro, eiro atbalstītāju un pretinieku skaits izlīdzināsies. Precīzāk gan Vilkam būtu teikt, ka nākamā gada sākumā iedzīvotājiem jautājums par eiro būs pilnīgi vienaldzīgs un neaktuāls, jo eiro jau būs ieviests.
Ja valdība būtu «godīga eiro ieviesēja», tautas viedoklis par eiro ieviešanu tai būtu interesējis pirms eiro ieviešanas. Nākamā gada sākumā vaicāt par eiro ir apmēram tas pats, kas vaicāt: «Vai jūs esat par vilciena aizbraukšanu?», kad vilciens jau aizbraucis.
Skaistajam eironotikumam tuvojoties, liela nauda tiks tērēta sabiedrības informēšanai par eiro un pārliecināšanai, ka eiro ir labs. Par informēšanu vēl tā kā būtu saprotams, bet 285 000 latu bez PVN tiks iztērēti eiro ieviešanas komunikāciju izstrādei jeb eirozombēšanai – par šo naudu paredzēts šodienas eiro pretiniekus konvertēt par atbalstītājiem. Vismaz viens bijušais pretinieks, kas konvertējies par atbalstītāju, jau ir zināms – sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Stendzenieks. Pagājušajā gadā viņš teica, ka jebkura nauda, kas tiek izlietota eiro reklāmā, ir zemē nomesta nauda. Tagad viņš atbalsta eiro ieviešanu, jo šo zemē nomesto naudu ir pacēlis – viņa firma !Mooz ir uzvarējusi konkursā par 285 000 latu apgūšanu. Tagad ir jautājums, cik atbalstītāju un kad piepulcēsies Ērikam. Droši vien ne 50% un ne 60%, jo konkursa uzvarētāji nemaz nav slēpuši, ka 60% nav reāli. Lai gan konkursa nolikumā rakstītais kampaņas mērķis ir 60% atbalstītāju 2014. gada 1. janvārī, Stendzenieks atklāti teicis, ka tik daudz nebūs. 60% varbūt būšot februārī vai martā.
Šo te der iegaumēt visiem nākamajiem visādu konkursu pretendentiem! Jāpasaka: «Mēs nespēsim izpildīt konkursa prasības – līdz tādam un tādam datumam neuzcelsim ēku, nesaremontēsim tiltu, neuzklāsim asfaltu,» un par šo godīgumu varēs tikt pie pasūtījuma.
Tā kā pie varas pašlaik ir «tiesiskuma un reformu» bezgala godīgā un caurspīdīgā koalīcija, arī eirozombēšanas jeb ieviešanas komunikāciju stratēģijas konkurss ir noritējis fantastiskā daiļumā. Reportāža par tā gaitu varētu būt apmēram šāda.
Aprīlī Finanšu ministrija izsludina eiro ieviešanas kampaņas pirmo kārtu, kurā ar savām idejām piesakās pieci pretendenti. Profesionāļu žūrija, kurā līdz ar citiem ir iesaistīti arī tādi eksperti kā Arnis Krauze un Ģirts Rungainis, tālākai izskatīšanai virza trīs piedāvājumus, kurus sagatavojušas aģentūras Komunikāciju aģentūra/!Mooz, MRS grupa/RLC un Hill & Knowlton. Radošo ideju konkursā par labāko tiek atzīts MRS grupas un RCL gatavotais kampaņas scenārijs, kas saņem 630 punktus, !Mooz/Komunikāciju aģentūra tiek pie 580 punktiem, bet Hill & Knowlton Latvia pie 540 punktiem. Pēc tam iestājas konkursa otra, tāda kā birokrātiskā, fāze, kas ātri pārtop par balagānu ar jēla farsa elementiem. Pirmais otrās konkursa kārtas žūrijas darbs ir radošo ideju konkursa rezultātu koriģēšana. Ar kādas noslēpumainas un nekur līdz tam neatrodamas formulas palīdzību uzvarējušā pretendenta iegūtie 630 punkti pārtop par 40,00 punktiem. Otrās un trešās vietas ieguvēji attiecīgi paliek pie 36,83 un 34,29 punktiem. Nojaušams, ka te ir uzdarbojusies Finanšu ministrijas aritmētisko humoristu grupa, kas izdomājusi visu pretendentu iegūtos punktus dalīt ar jaunu transcendentālu konstanti vai varbūt 3Pī. Vai arī varbūt zils tiek izdalīts ar ceturtdienu un iegūts 40,00.
Pēc tam izrādās, ka diviem pretendentiem ir gauži viduvējas spējas «komandas darbā un sadarbības kompetencē», arī uz klientiem viņi orientējas tā pavājāk, viņi pamaz zina ko nebūt par krīzes komunikāciju un galīgi nesaprot, kas ir «sadarbības – informācijas aprites modelis». Un tad kļūst zināms uzvarētājs, kurš pilnīgi negaidīti ir galvas tiesu pārāks par jebkuru. Tā ir Komunikāciju aģentūras un !Mooz apvienība! Te gan iestājas mulsinoša pauze, jo uzvarētājs vēl netiek izsludināts. Vēl notikšot pārrunas ar līderi, tomēr, ja nu kas misēsies, varbūt pie saruna galda piekļūs arī abi siekalainie zaudētāji.
Tam seko elpu aizraujoši komentāri no vēl neuzvarējušo un konkursa caurspīdīgumu uzraugošo puses. Tā 17. jūlijā portālā www.7guru.lv parādās raksts Eiro konkursa norise – profesionāla un caurspīdīga. Tajā Komunikāciju aģentūras vadītāja Signe ReinholdeĀboliņa cildina līdz šim nepieredzēto konkursa caurspīdīgumu, slavē pati sevi, Stendzenieku un izsaka līdzjūtību zaudētājiem. Šķiet, viņa bija piemirsusi, ka tobrīd uzvarētājs vēl nebija izsludināts, bet varbūt zināja ko vairāk nekā citi. Šajā rakstā ekstravaganti izpaužas arī pazīstamā pretkorupcijas cīnītāja Inese Voika, kas visu laiku cītīgi esot sekojusi konkursa gaitai. Kundze ir tuvu ekstāzei – konkurss esot bijis atbildīgs un neticami inovatīvs (kam, spriežot pēc tā norises un rezultāta, nevar nepiekrist), un jebkurš, kas mēģinās apstrīdēt konkursa rezultātus, nodarbosies ar kaitniecību!? Saskaņā ar Voikas sacīto iznāk, ka jebkurš, kurš mēģinās izmantot savas ar LR likumu noteiktās tiesības iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, būs kaitnieks. Jāatjauno tikai Krimināllikumā tur savulaik bijušais pants par kaitniecību, un cietumā iekšā! Jādomā, ka no šādas drūmas perspektīvas bīstoties, konkursa atšūtie sūdzību nav rakstījuši.
Diez vai ir noticis kāds Dieva brīnums, kura rezultātā tie pirmie ir kļuvuši par pēdējiem, jo konkursa sākuma un beigu starplaikā acīmredzami ir ieslēdzies kāds turbolobijs – iespējams, žūrijas locekļu «sadarbības – informācijas aprites modelis» caur vienu bijušo valsts ierēdni, kura tagad strādā uzvarējušajā kompānijā vai kas tamlīdzīgs.
Bet, lai kas tur būtu vinnējis un ja arī konkurss būtu bijis kristāldzidrības paraugs, komunikāciju stratēģija par 285 000 latu ir naudas notrallināšana. Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Tas, ka tā ir ES nauda, nemaina būtību – mēs esam ES iedzīvotāji, un tā ir mūsu nauda. Par mūsu pašu naudu valdība ir nolīgusi propagandas meistarus, kuri 60 procentiem ļaužu izskalos smadzenes un iegalvos, ka eiro ir labs un valdības vilki un lācīši jāmīl.