Nav juridiska pamata neapstiprināt LU rektoru

© Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency

2.lapa

[4.] Kaut arī jau 2003. gadā bija stājies spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, tikai 2005. gadā Augstskolu likuma 7. pantā tika izdarīts atbilstošs grozījums, nosakot, ka "Valsts dibinātas augstskolas ir atvasinātas publiskas [juridiskas] personas". Šāds formulējums ir spēkā arī tagad.

[5.] Tiesību doktrīnā pastāv atzinums, ka, lai nošķirtu juridiskās personas no citām institūcijām, kuras noteikti nav juridiskās personas, tiek izmantota juridisko personu klasificēšanas un salīdzināšanas metode, klasificējot tās pēc mērķa, dibinātāja, darbības jomas un citām pazīmēm[1]. Tālāk attīstoties Latvijas likumdošanai par augstskolām, varējām konstatēt, ka Latvijas Universitātei piemīt doktrīnā paģērētās pazīmes - personība, korpuss, atsevišķa manta, tajā skaitā nekustamais īpašums, un citas svarīgākās juridiskās personas pazīmes, kas arī faktiski, ne tikai pēc likuma burta, ļauj Latvijas Universitāti atzīt par atvasināto publisko tiesību juridisko personu. Satversmes sapulce, senāts, akadēmiskā šķīrējtiesa, rektors, rektorāts [administrācija], fakultātes, zinātniskie un cita veida institūti, laboratorijas, centri un tamlīdzīgi iestādījumi, visu veidu aģentūras, ieskaitot zinātniskos institūtus, kā arī pārējās augstskolas iestādes ir vienotas juridiskās personas orgāni un ķermeņa sastāvdaļas.[2]

[6.] Iepriekš minētais statuss izriet arī no Latvijas Universitātes Satversmes 1.2. apakšpunkta, kas nosaka, ka Latvijas Universitāte ir valsts dibināta atvasināta publiska persona, kā arī autonoma pašpārvaldes institūcija. Pats latīņu termins universitas [vienkopība] un juridiskās personas apzīmējums universitas personarum [personu kopums, korporācija], kas saglabājies universitātes (augstskolas) nosaukumā līdz mūsu dienām liecina par Latvijas Universitātes statusu - tā ir juridiska persona tieši personu apvienības formā.

2.Latvijas Universitātes autonomija.

[7.] Pieņemot Augstskolu likumu 1995. gadā tajā tika noteikta augstskolu autonomija, nosakot, ka "Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes", kā arī, ka "Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp augstskolu vadību

1 Muciņš L. Juridiskās personas jēdziens. No: Inovāciju juridiskais nodrošinājums: Latvijas Universitātes 70. konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 166. lpp.

2 Muciņš L. Juridiskās personas jēdziens. No: Inovāciju juridiskais nodrošinājums: Latvijas Universitātes 70. konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 169.-170. lpp.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais