Īstenībā rakstiņš par šo tēmu bija aktuāls pirms nedēļas, taču tā nu sanāca ar tiem darbiem, ka tikai tagad radās iespēja pasēdēt pie datora un savas domas uzlikt uz papīra. No otras puses – tā pat sanāca varbūt labāk.
Pa starpu komentējamo materiālu papildināja viens pašas Ēlertes „iznāciens”ar kārtējām moralizējošajām pamācībām žurnālistu ētikas sakarā, kā arī tikko kā nopublicēts jaunais Latvijas miljonāru tops, kurā beidzot atklāti figurē arī viņas vārds. Tā ka šoreiz jau pilnīgi noteikti un faktoloģiski pamatoti varam teikt, ka Sarmīte Ēlerte ir mācējusi parūpēties par savu personīgo labklājību un noteikti ne jau tikai no savas aldziņas Dienā 15 gadu laikā šis miljons sakrājās ... Klāt vēl jāpierēķina arī Sorosa kunga pateicības un dividendes no Latvijas lielākā drukātā mēdija tautas muļķošanas un politiskā dīķa ūdens duļķošanas aktivitātēm. Katrā gadījumā Ēlerte nebūt nav tā idejiskā, nevainīgā Māte Terēze, par kādu cenšas sevi iztēlot, kad atver muti un sāk runāt par ētiku.
Virsraksts savukārt tapa no Dienas lappusēs redzētā Ēlertes „izvadīšanas” laikā. Kad Dienu atbalstošo komenti ņirbēja no „pateicībām” un pašā Dienā (!!!) tika nopublicēti VESELI DIVI rakstiņi tieši ar šādu identisku virsrakstu. Viens no tiem ar Kārļa Streipa, otrs – ar Sestdieņa niku. Lasīt šīs identiskās slavas dziesmas Ēlertei tiešām bija ļoti amizanti un ļoti atgādināja, kā izteicās kāds komentos, savā laikā redzēto „tautas” šķiršanos no Brežņeva, kad tieši tāpat Leonīda Iļjiča aizrautīgie fani un amatu savienošanas kārtībā – bārenīši, raudāja par „tēva”, „brāļa” un „visu tautu drauga” aiziešanu un slavēja tā dižo veikumu. Un teica „paldies” aizgājējam, ka šodien zāle ir zaļāka nekā vakar...
Virsraksta otro daļu es pieliku no sevis. Un paradoksāli, ka tā apbrīnojamā kārtā sakrīt ar pašas Dienas īpašnieku viedokli. Kuri izsniedza kundzei vilka pasi un iedeva ar kāju pa pēcpusi, jeb, kā raksta šoDien Ozoliņš, viņu „uzmeta”. Jo arī viņi taču savā ziņā pateica Ēlertei „paldies”. Galīgu paldies ... par nespēju apvienot tautas sanaidošanas un muļķošanas taktiku un liberālo vērtību iedēstīšanas vietējā vidē stratēģiju ar vienlaicīgu avīzes abonentu skaita pieaugumu.
Vēl tajās dienās iekrita acīs apbrīnojamā disonanse starp komentu saturu pašā Dienas portālā un pārējos Latvijas portālos – Delfos, Apollo, Tvnetā. Ja pirmajā aptuveni 70-80 procenti komentētāju slavēja Ēlerti un pat dēvēja to par savu Prezidenta amata kandidātu !!??, tad pārējos portālos tie paši 70-80 procenti viņu lamāja un uzskaitīja kundzes grēkus. Kas no vienas puses bija vislabākais apliecinājums Dienas realizētās tautas sašķelšanas taktikas veiksmei un no otras – apliecināja vēl vienu interesantu niansi no Ēlertes „ētikas arsenāla” – melīgu dubulto standartu pielietošanu savā darbībā. Jo lai arī cik daudz vai maz Dienas portālā bija negatīvo komentu, ne mazāk tur bija arī komentu, kuri sūdzējās, ka viņu kritiskie izteikumi par Dienas saimnieci vienkārši netiek publicēti, jeb uzreiz pēc publicēšanas tiek izdzēsti. Pie tam – nevis rupji vai nepieklājīgi komenti, bet vienkārši Ēlerti kritizējoši ... Ja pieņemam, ka šādi komenti Dienā nez vai bija mazāk kā citos portālos, tad sanāk, ka dzēsti tika vidēji 7 no katriem 8 kritiskajiem komentiem ... !!!
Lūk tā - prasti un vienkārši. Mūsu valstī atkal ir ieviesta cenzūra. „Paldies Sarmītei Ēlertei” par to. Pagaidām gan tikai vienā atsevišķi ņemtā masu mēdijā (un ne jau bez tā saimnieces ziņas). Tikai paradoksālā kārtā tas noticis tieši tajā mēdijā, kurš jau gadiem ilgi pretendē un pats sevi dēvē par „ētikas kodeksa” iedibinātāju. Un lielāko tiesu savu uzbrukumu valdībai vai valdošajai elitei pamato tieši ar kaut kādiem „ētiskiem pārkāpumiem”, neapgrūtinot sevi ar gaidīšanu kamēr tiesa pierādīs pārkāpuma faktisko „pamatotību”. Vienlaikus paši viņi ne tikai ētikai, bet pat vārda brīvībai redz, ka ciniski spļauj virsū.
Ja Dienā nebūtu cenzūras, tad arī tur nospiedošais tautas balss vairākums Ēlertes darbībai būtu izteicis savu negatīvo verdiktu. Taču tas nebija šī medija saimnieku interesēs, jo apliecinātu, ka viņi un viņu domubiedri nebūt nepārstāv tautu. Uz ko tik skaļi pēdējā laikā pretendē. Bet tikai nelielu, marginālu un visai liekulīgu tās daļiņu. Tāpēc šajā gadījumā skaļi deklarētajam „vārda brīvības” principam tiek uzlikti iemaukti. Un tiek ATĻAUTI tikai tie viedokļi, kuri šai Dienas kliķei ir slavinoši vai labvēlīgi.
No šejienes pāris secinājumi:
1.vienīgais patiesais Dienā iedibinātais Ēlertes „ētikas princips” ir melīgums un divkosība. Visi pārējie tiek piemēroti un izmantoti atkarībā no tā, vai tie šobrīd ir Dienas kliķei izdevīgi vai nav.
2.Diena un tai piekabinātais portāls šobrīd tiek veidoti kā slēgta savējo klubiņa vai sektas informatīvā vide. Kurā tiek piemēroti klasiski smadzeņu skalošanas paņēmieni un informatīvā cenzūra, lai panāktu tikai viena – Dienas viedokļa prevalēšanu un veidotu šajā domubiedru grupā iekšējo pārliecību, ka viņu viedoklis ir vienīgais pareizais.
3.šādas grupas, ar izskalotām smadzenītēm, mērķis ir kalpot par paklausīgu instrumentu politiskajās cīņās. To ar tā paša mēdija palīdzību ir viegli uzrīdīt netīkamam politiķim, likumam vai valdības rīcībai. Piespiežot tos ieklausīties šo margināļu prasībās un ņemt vērā manipulatoru vēlmes. Paradoksālā kārtā tieši tādas pašas metodes cīņā par savām prasībām visā pasaulē izmanto seksuālo minoritāšu pārstāvji. Kad 2-3% agresīvu, motivētu, par savu taisnību pārliecinātu iedzīvotāju dancina pēc savas stabules visus pārējos 98% ... Tā ka homoseksuālisma propaganda Dienā acīmredzot nav tikai virspusēja gadījuma rakstura sadarbība...
Klasisks piemērs, kā šī shēma darbojas, bija šimīšu „revolūcija” rudenī, kad manipulējamie cilvēki panāca par valsts izlaupīšanu aizdomās turamā KNAB vadītāja palikšanu amatā un valdības vadītāja, kurš veic KNAB uzraudzību un mēģināja šo likumā noteikto uzraudzību veikt, atkāpšanos kopā ar visu valdību.
Apkopojot. Es nolēmu vienkārši papildināt Ēlertes pateicību sarakstiņu. Un pievienot arī tās pateicības, kuras diemžēl netika nopublicētas Dienā, bet toties citos portālos gan. Lai viņas fani neiekristu pārāk dziļā maldināšanā, lasot tikai vienpusējo un cenzēto pašas Dienas viedokli par šo tēmu:
1.„paldies” Ēlertei par to, ka viņa tik veiksmīgi vēl pašos neatkarības pirmsākumos noprihvatizēja Dienu un palīdzēja par sviestmaizi to pārdot zviedriem. Ļoti daudzi mūsu vēlākie prihvatizatori no šīs paraugakcijas mācījās un guva vērtīgu pieredzi, kā tās lietas darāmas.
2.„paldies” Ēlertei par to, ka reizē ar uzņēmumu viņa noprihvatizēja arī patiesību, caur šo laikrakstu stumjot zviedru un savas politiskās intereses, naidojot un šķeļot sabiedrību.
3.„paldies” Ēlertei par to, ka ir vērpusi intrigas un cēlusi gaismā kompromatus par politiskajiem konkurentiem noklusējot vai mīkstinot savu favorītu kompromatus. Tas mums palīdzēja izprast šīs „patiesības” mērauklas.
4.„paldies” Ēlertei par to, ka Diena gadiem ir ķēzījusies par šo zemi un tās valdību. Tas daudziem Īrijas braucējiem palīdzēja ātrāk pieņemt savu lēmumu par aizbraukšanu un arī pašreizējai jaunatnes daļai – nemīlēt šo valsti, bet tikai zemi.
5.„paldies” Ēlertei par to, ka Diena tik daudz ir rakstījusi par "vērtībām" tipa cilvēktiesības, iecietība, seksuālās minioritātes ... Tas bija dikti noderīgi atsevišķiem šo minoritāšu pārstāvjiem, kuri attapa, ka arī šeit taču ir lieliska iespēja paķēzīties par šo valsti un vēl piedevām dabūt kādu kāpostu no transvestītu aizstāvjiem citās zemēs. Savukārt tautai tas palīdzēja noskaidrot pašas Dienas seksuālo orientāciju.
6.„paldies” Ēlertei par to, ka Diena tik daudz ir rakstījusi par brīvo konkurenci un brīvo tirgus ekonomiku. Bez tā visa mēs nezinātu, kurš īsti ir vainīgs pie mūsu ekonomikas „restrukturizācijas”, jebšu iznīcināšanas un nodošanas ārzemnieku rokās. Tiesa, Dienas ideoloģijā kaut kā ir izpalikusi „patiesība”, kā ar "brīvo konkurenci" un "brīvo tirgu" ir salīdzināmi jēdzieni "kvota" jeb mums piemērotie ražošanas un tirdziecības ierobežojumi.
7.un nobeigumā - „paldies” Ēlertei par to, ka Diena ir organizējusi širmīšu revolūciju Loskutova aizstāvībai un toties nav organizējusi piketus pret Latvijas cukurrūpniecības vai zivsaimniecības iznīcināšanu. Citādi kāds vēl iedomātos, ka tas ir cukurs, zemnieki un rūpnieciskā ražošana, kas mums valstī ir vajadzīgi. A īstenībā ta mums vajag vairāk hamburgerus, Coca-colu un bezmaksas Amnesty International padomu devējus. Loskutovs atrisinās visas mūsu problēmas, aplaimos visus zemniekus un nodrošinās IKP pieaugumu valstī vismaz virs 10% gadā, vai ne? ... :)))
P.S. šoDien [piektdien] Raudseps nopublicējis savu kārtējo programmatisko runu, kurā skaidro, ka visas apsūdzības pret Loskutovu esot IESPĒJAMS (kā man patīk šis Dienas Patiesības Ministrijas vārdiņš !!) „provokācija”. Un jau gatavo augsni seriālam Doma laukums-2 ... Tā ka Ēlertei ir cienīgs mantinieks, karognesējs un iesāktā „darba” turpinātājs ... „Paldies” viņai arī par to .... :)))