Šogad jau nepietiek ar to, ka praids ir atļauts, – tiek pieprasīts, lai tur piedalās arī ministri.
Kardinālam Jānim Pujatam bija taisnība, brīdinot, ka, atdodot praidam mazo pirkstiņu, būs jāatdod visa roka. Šogad jau nepietiek ar to, ka praids ir atļauts, – tiek pieprasīts, lai tur piedalās arī ministri. Nākamgad prasīs, lai to iekļauj skolēnu obligātajā apmeklējumā, iespējams, kopā ar vecākiem.
Atsevišķu indivīdu vēlme uzspiest viedokli ir izprotama. Ja var, kāpēc iespēju neizmantot. Būtiskāk ir, kā atbildīgās personas nodrošina sabiedrības aizstāvību pret ekstrēmistu uzbrukumiem tās vērtībām.
Pašlaik praidam nav labāka sabiedrotā par īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Oskaru Kastēnu. Neizlēmības un pārliecības trūkuma dēļ viņš praida labā ir izdarījis vairāk nekā iepriekšējie ministri kopā.
Gluži kā skolnieks, ministrs Neatkarīgajai taisnojas, ka "bērna izlaidums bērnudārzā ir 20 reizes svarīgāks par piedalīšanos praidā", vienlaikus atzīstot, ka iepriekš tas izklausītos kā atrunāšanās. Ko O. Kastēns darīs gadījumā, ja bērnudārza izlaidumu pārcels pāris stundas vēlāk vai agrāk? Cik bieži viņš, ģimenes vērtību mudināts, bijis bērnudārzā pirms tam?
Kāpēc jāmeklē atrunas? Gribu – eju praidā, negribu – neeju un paskaidroju, kāpēc, protams, ja man ir viedoklis. Vēl puiciskāks ir ministra retoriskais jautājums, kāpēc no iepriekšējiem ministriem netiek prasīta atbildība par nepiedalīšanos tā laika praidos. Turklāt "nav tāda likuma, rakstīta vai nerakstīta, kas uzliktu par pienākumu ministram piedalīties kādā gājienā".
Ministra neizlēmība izpaudās, arī komentējot iecietības programmas izstrādāšanu, no kuras pēc vairāku garīdznieku ieteikuma svītrots uzskaitījums būt pret ko iecietīgiem. Šis ieteikums nebija vērsts pret kādu no grupām, arī pret homoseksuālistiem ne. Šodien jābūt iecietīgiem pret romiem, rīt, iespējams, pret nēģeriem, parīt pret turkiem un aizparīt pret ķīniešiem. Vai tāpēc viņi visi tagad ir jāuzskaita? Tā būtu visīstākā diskriminācija – kādu neminēt un tāpēc neļaut izbaudīt iecietības programmā atrunātās iespējas. Vienlaikus garīdznieki bija norūpējušies, lai iecietības veicināšana netiktu izmantota tikai kādas šauras grupas interesēs. Vai ministrs mums to paskaidroja? Nē, viņš atrunājās, norādot uz garīdzniekiem kā kūdītājiem. Un, kamēr ministrs nevis runā par problēmu pēc būtības, bet meklē atrunas, tikmēr publiskajā telpā dominē ekstrēmi homoseksuālisti un sūdu metēji. Un tie pirmie diemžēl no malas izskatās daudz simpātiskāki. Un ar iecietības karogu tiek veicināta neiecietība.
