Pēdējo referendumu pieredze, kā arī augustā ieplānoto referendumu kalendārais plānojums ir paveicis savu – referendums tiek degradēts kā nevajadzīgs un muļķīgs demokrātijas uzturēšanas instruments.
Man nav žēl tās naudas, kas tiks iztērēta par referendumiem, jo, salīdzinot ar citiem Latvijas budžeta naudas nejēdzīgiem tēriņiem, tie pāris miljoni tāds nieks vien ir. Ne par naudas taupīšanu šobrīd ir jārunā, bet gan par to, kā nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku demokrātiju Latvijā, un te referendumiem ir būtiska un pat noteicoša loma. Taču šķiet, ka viens no argumentiem referendumu neapvienošanai ir partiju vēlme ietaupīt savus, nevis budžeta līdzekļus. Nav grūti prognozēt, ka abi augustā ieplānotie referendumi nenotiks kvoruma dēļ. Izmantojot administratīvo resursu, ir jau iepriekš noteikts rezultāts.
Nosakot vēlētājiem neērtus referendumu datumus, referendumiem tiek piešķirta cita jēga – vairs ne tik būtisks ir referendumā uzdotais jautājums, bet gan vēlētāju vispārējā protesta izrādīšana. Spilgti tas bija redzams pēdējā referendumā, kad dominēja vēlme ieriebt Kalvītim, nevis iedziļināties drošības likumu izmaiņās, kas pēc būtības nemaz nebija tik nepieņemami.
Demokrātijas kvalitātei neatbilstoši ir arī spriedelējumi, ka tie, kam tas būs tik ļoti svarīgi, atradīs par iespējamu nobalsot arī jebkurā laikā.
Taču demokrātijas kvalitātei neatbilstoša ir arī referendumu izmantošana nevis tautas vairākuma viedokļa noskaidrošanai, bet gan kā atsevišķu sabiedrības mazākuma grupu uzmanības pievēršanas un pat sava viedokļa uzspiešanas instruments.
Triju iepriekšminēto referendumu tēmas nav bijušas tik aktuālas, lai pulcētu daudzus balsotājus arī bez administratīvas iejaukšanās. Iespējams, daudzi jau ir piemirsuši, ka Latvijā jau reiz ir nenoticis referendums par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu.
Jāatgādina, ka Latvijas jauno laiku vēsturē ir arī trīs notikušie referendumi, par jautājumiem, kas bija aktuāli visai sabiedrībai. 1991. gadā iedzīvotāji pateica "jā" neatkarīgai Latvijai. 1998. gadā vēlētāji izlēma atstāt spēkā Pilsonības likuma grozījumus. 2003. gadā atbalstīta tika valsts dalība Eiropas Savienībā un referendumā piedalījās vairāk cilvēku nekā iepriekšējās 8. Saeimas vēlēšanās.
