Sekretariātu taupīšana

Lai Latvijas valsts realizētu visu savulaik plānoto, valsts budžetā iztrūkums nav mērāms miljonos, bet gan miljardos.

Latvija nav tik liela valsts, lai miljardus sakasītu pa mazumiņam. Katram strādājošajam būtu jāsamet pa tūkstotim latu, lai to kompensētu. Taupības reducēšana uz pāris sekretariātiem problēmas neatrisina, bet rada pašapmānu sev un sabiedrībai.

No otras puses, priecē, ka augstākie valsts vadītāji ir spiesti aizdomāties arī par savu perspektīvu. Spiedīgajos naudas apstākļos atjaunojas sen aizmirstā valsts organizāciju savstarpējā konkurence par izdzīvošanu, un, ja tas nepāraugs savstarpējā partiju un ministriju ķīviņā, tad ieguvēja var būt arī Latvijas tauta.

Valsts pārvaldē nav unikālās, visiem gadījumiem derīgās formulas. Tāpēc tiek iecelti vadītāji, lai attiecīgajai situācijai atrastu piemērotāko vadības modeli, iepriekš izvērtējot problēmas, iespējas, vajadzības. Gan integrācija, gan elektroniskā pārvalde, gan arī Eiropas līdzekļu apgūšana ir ļoti aktuālas Latvijai. Bet vai sekretariāti palīdz vai, tieši otrādi, – traucē.

ES nauda – ikvienai valsts organizācijai jābūt atbildīgai par ES naudas līdzekļu piesaistīšanu. Formāli atbildīga sekretariāta esamība vairo bezatbildību no pārējo organizāciju puses. Ir tik daudz iespēju naudas līdzekļu piesaistīšanā katrai valsts un pašvaldības organizācijai, taču iespējas netiek izmantotas. Trūkst uzņēmības, ieinteresētības. Un tiek uzskatīts, ka naudas piesaistīšana ir neplānotas dāvanas, nevis ikdienas pienākums. Bezatbildība.

Elektroniskā pārvalde – žurnāla Tūrisms jaunajā numurā asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele ziņo, ka Latgalē viesu mājas jau sāk neapkalpot ārzemniekus, jo, lai informētu policiju par nakšņojošajiem ārzemniekiem, kā to paredz Šengenas prasības, lauku uzņēmējam ir jāved lapiņas uz 50 kilometru attālo policijas iecirkni. Un tas notiek laikā, kad tūrisms ir viens no nedaudzajiem Latvijas eksporta produktiem. Lieki piebilst, ka citās valstīs šādas deklarācijas notiek elektroniski. Ja elietu sekretariāts pat šādās lietās ir vienaldzīgs, tad kam tāds ir vajadzīgs. Tieši tur, kur tas nepieciešams, elietas joprojām nav ieviestas. Joprojām rindas, informācijas nepieejamība, caurskatāmības trūkums. Ik dienas jāprasa atbildība no visiem. Un, līdzīgi kā ES naudas jautājumos, tas jāprasa premjeram no ministriem un ministriem no savām pārraudzības iestādēm. Var iztikt arī bez sekretariātiem.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais