Ārpolitikas spēļu laukums

Laikā, kad Latvijas valsts jau kuro gadu nespēj definēt savas intereses ne iekšpolitikā un attiecīgi arī ne ārpolitikā, Latvijas diplomātiskais dienests kļuvis par pašpietiekamu spēļu laukumu izredzētajiem.

To apliecina arī aizvadītās nedēļas peripetijas ar Latvijas vēstnieka ANO nozīmēšanu.

Jau kuro reizi publiskajā telpā izpalika galvenais – netika apspriesti mērķi un uzdevumi. Kādas ir Latvijas šībrīža intereses ANO? Kādi ir iespējamie ANO izaicinājumi? Kāds ir iepriekšējā vēstnieka darbības vērtējums? Un vai kontekstā ar mērķiem un uzdevumiem tieši V. Paegle ir atbilstošākā kandidāte?

Dominē citas lietas: prezidents nespēj stāvēt pāri intrigām un neatsakās no iespējas ieriebt Tautas partijai, vienlaikus arī Vairai Paeglei. Savukārt Tautas partija, neievērtējot referenduma mācības, turpina valsts pārvaldē iedzīvināt bandītiskas ietekmju sadalīšanas principus – ārpolitika ir Tautas partijai iedalīts rūpals, un tikai viņiem jālemj, kā to izmantot.

Man nav saprotams, kāpēc netiek pieļauta arī būtiska naudas ietaupīšana Latvijas diplomātiskajā dienestā, kas strādā daudz neefektīvāk par slēgšanai nolemtajiem trim sekretariātiem.

Tiek runāts par investīciju trūkumu un katastrofāli zemo eksportu. Kāds ir Latvijas diplomātu pienesums? Latvijas vēstniecību pārstāvji ar grūtībām spēj definēt savus ilgtermiņa mērķus, atrunājoties ar tekošajiem darbiem – jāraksta atskaite, jāuzņem viesi. Ierasta ir sūrošanās par dzimtenē palikušajiem "nejēgām", īpaši uzņēmējiem, kuri paši nezinot, ko vēlas, un vēl arī nevēlas tērēties. Ja jau nevienam vēstniecību esošie pakalpojumi nav vajadzīgi un ja diplomātiskais dienests nespēj nodrošināt tādas aktivitātes, no kurām būtu valstij labums, tad, iespējams, nav vajadzīga arī šo vēstniecību darbība.

Nesaprotu arī, kāpēc no valsts budžeta jāfinansē diplomātu uzturēšanās citās valstīs, lai viņi uz vietējo laikrakstu bāzes veidotu analīzes par ekonomisko situāciju. Kāpēc uz publiskiem pasākumiem mītnes zemēs ir jāsūta vēstniecību sekretāri, lai tie sacenstos ar žurnālistiem notikumu atreferējumā?

Manuprāt, jaunajām tehnoloģijām ir jāiespaido arī diplomātiskā dienesta struktūra. Un vairs nav tik būtisks nosūtīto diplomātu daudzums un lielu savrupmāju uzturēšana valstu galvaspilsētu prestižajos rajonos.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais