Laikā, kad Latvijas valsts jau kuro gadu nespēj definēt savas intereses ne iekšpolitikā un attiecīgi arī ne ārpolitikā, Latvijas diplomātiskais dienests kļuvis par pašpietiekamu spēļu laukumu izredzētajiem.
To apliecina arī aizvadītās nedēļas peripetijas ar Latvijas vēstnieka ANO nozīmēšanu.
Jau kuro reizi publiskajā telpā izpalika galvenais – netika apspriesti mērķi un uzdevumi. Kādas ir Latvijas šībrīža intereses ANO? Kādi ir iespējamie ANO izaicinājumi? Kāds ir iepriekšējā vēstnieka darbības vērtējums? Un vai kontekstā ar mērķiem un uzdevumiem tieši V. Paegle ir atbilstošākā kandidāte?
Dominē citas lietas: prezidents nespēj stāvēt pāri intrigām un neatsakās no iespējas ieriebt Tautas partijai, vienlaikus arī Vairai Paeglei. Savukārt Tautas partija, neievērtējot referenduma mācības, turpina valsts pārvaldē iedzīvināt bandītiskas ietekmju sadalīšanas principus – ārpolitika ir Tautas partijai iedalīts rūpals, un tikai viņiem jālemj, kā to izmantot.
Man nav saprotams, kāpēc netiek pieļauta arī būtiska naudas ietaupīšana Latvijas diplomātiskajā dienestā, kas strādā daudz neefektīvāk par slēgšanai nolemtajiem trim sekretariātiem.
Tiek runāts par investīciju trūkumu un katastrofāli zemo eksportu. Kāds ir Latvijas diplomātu pienesums? Latvijas vēstniecību pārstāvji ar grūtībām spēj definēt savus ilgtermiņa mērķus, atrunājoties ar tekošajiem darbiem – jāraksta atskaite, jāuzņem viesi. Ierasta ir sūrošanās par dzimtenē palikušajiem "nejēgām", īpaši uzņēmējiem, kuri paši nezinot, ko vēlas, un vēl arī nevēlas tērēties. Ja jau nevienam vēstniecību esošie pakalpojumi nav vajadzīgi un ja diplomātiskais dienests nespēj nodrošināt tādas aktivitātes, no kurām būtu valstij labums, tad, iespējams, nav vajadzīga arī šo vēstniecību darbība.
Nesaprotu arī, kāpēc no valsts budžeta jāfinansē diplomātu uzturēšanās citās valstīs, lai viņi uz vietējo laikrakstu bāzes veidotu analīzes par ekonomisko situāciju. Kāpēc uz publiskiem pasākumiem mītnes zemēs ir jāsūta vēstniecību sekretāri, lai tie sacenstos ar žurnālistiem notikumu atreferējumā?
Manuprāt, jaunajām tehnoloģijām ir jāiespaido arī diplomātiskā dienesta struktūra. Un vairs nav tik būtisks nosūtīto diplomātu daudzums un lielu savrupmāju uzturēšana valstu galvaspilsētu prestižajos rajonos.
