Godmaņa diskusijas beigas

Ivars Godmanis ir krīzes politiķis, iespējams, pats labākais Latvijā, taču viņa potenciāls tiktu efektīvi izmantots tikai gadījumā, ja krīzei atbilstošās un sabiedrībā nepopulārās reformas būtu jau iepriekš ieplānotas un saskaņotas.

Šobrīd valstij ir nepieciešams ne tikai krīzes menedžeris, bet arī stratēģis un diskusijas moderators, kāds I. Godmanis diemžēl nav, un viņa resurss jau ir izsmelts.

Laikā, kad briesmas ir tik tuvu un kad tik tiešām nepieciešama kopēja atbildība, katrs turpina raut uz savu pusi. Zaļajiem zemniekiem svarīgi saglabāt vismaz virtuālu mugurkaulu, Tautas partijai – stratēģiski savtīgās intereses, LPP – palikšanu pie siles, savukārt TB/LNNK – nevainību iespējamo nepatikšanu laikā. Un opozīcijai – jo sliktāk, jo labāk. Par valsti turpina domāt tikai Godmanis – dienu un nakti, diemžēl arī haotiski un pat histēriski.

Pieļauju, ka šobrīd ir grūtības ar budžeta sastādīšanu pat aritmētiski, jo ir jāietaupa miljardi, nevis miljoni. Tas, iespējams, rada arī papildu nervozitāti. Tāpēc arī trūkst kvalitatīvu diskusiju. Tā vietā ir nervozi paziņojumi par sekretariātu likvidēšanu, ministriju apvienošanu. Izskatās, ka tie ir vairāk kā upurjēri, lai mazinātu strauji pieaugošo sabiedrības neapmierinātību.

I. Godmanis apelē pie kopīgas atbildības, bet, lai uzņemtos atbildību, nepieciešama pilnīga informācija. Vai pietrūkst tikai viena miljarda vai tomēr divu? Un pietrūkst kam – līdzšinējo tēriņu saglabāšanai, līdzšinējo solījumu turēšanai, jaunām investīcijām u.c. Bet varbūt ir tik traki, ka jau apdraudēta normāla valsts ikdienas darbība?

Tāpat jābūt skaidrībai par to, kāds ir mērķis, veidojot budžetu. Lai arī kāda būtu ekonomiskā un politiskā situācija, budžeta saskaņošana nedrīkst būt pašmērķis. Budžets ir instruments, ar kura palīdzību tiek nodrošināti iepriekš definētie mērķi un uzdevumi. Vai tie ir diskutēti?

Publiskā diskusija ir tikai par to, kā naudu taupīt. Ja jau premjers ir uzurpējis visu ministru iniciatīvas naudas taupīšanā, viņam vajadzētu līdzīgi rīkoties, arī piedāvājot risinājumus naudas iegūšanai. Neesmu dzirdējis ne premjera, ne arī ministru iniciatīvas.

Varbūt loģiskāk būtu bijis, ja premjers tādā pašā tonī no ministriem prasītu atrast ieņēmumus, un, ja ministrijām tas neizdodas, tad domāt par naudas samazināšanu tām.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais