VID sīkumainība

Vienā no man piederošajiem uzņēmumiem Jelgavas VID šonedēļ veica tematisko pārbaudi. Man tā bija pirmā, taču satraukumam it kā nebija pamata, jo manis algotā grāmatvedības firma ir profesionāla un pieredzējusi.

Noteiktajā laikā visi dokumenti tika glīti sakārtoti speciālās mapītēs un nogādāti VID, kur tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumenti ir kārtībā, taču vienlaikus piesprieda man 30 latu sodu par to, ka viena no apmaksātajām pavadzīmēm septiņu latu vērtībā nebija atbilstoši parakstīta. Trīsdesmit latu, protams, nav daudz ne man, ne arī VID, bet vai ir tā vērts, lai sagādātu šādas negatīvas un paliekošas emocijas?

Kā stāsta man zināma VID nesen pametusī darbiniece, darbs šajā iestādē pēdējā laikā kļuvis neciešams. Priekšniecībai tiek pārmests, ka nodokļi netiek iekasēti, savukārt, nespējot atrast citu risinājumu, priekšniecība saviem padotajiem dod uzdevumu – šodien piecas tematiskās pārbaudes, un lai visas būtu "pilnas"!

Lielākie uzņēmumi atpērkas ar šiem 30 līdz 150 latiem. Mazākie nospļaujas un pamet uzņēmējdarbības jomu. Zinu Koknesē bijušā puķu salona vadītāju, kura tieši valsts institūciju attieksmes dēļ visu pameta un tagad veiksmīgi adaptējas Īrijā. Zinu arī Jelgavā jaunatvērtas frizētavas vadītāju, kura vairāk uztraucas nevis par klientu daudzumu, bet gan naktīs murgo par VID pārbaudēm.

Preses brīfingā par aizvadītās tūrisma sezonas rezultātiem ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards apstiprināja, ka ir informēts arī par VID pārcentību. Ministrs izteicies, ka politiķu līmenī ir sapratne par aktuālo pretimnākšanu uzņēmējiem, taču – vai VID ierēdņi reģionos spēs domāt tikpat valstiski.

Neizpratni man pauda arī tie Jelgavas VID darbinieki, ar kuriem biju spiests kontaktēties pārbaudes laikā. Viņi atzina, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā VID būtu jārīkojas savādāk, taču organizācijas darbības stilu nosakot tās vadība. VID amatpersonas savulaik neformālā gaisotnē atzina, ka ir ļoti daudzas VID nodaļas, kuras ir ne vienlīdz sekmīgas nodokļu iekasēšanā un arī komunikācijās ar nodokļu maksātājiem.

Auditorfirmas Ernst & Young vadītājs Egons Liepiņš domā, ka arī citās valstīs formālas prasības ir tikpat būtiskas, taču nodokļu administrējošās iestādes uzmanību pievērš tam, vai tiek nodrošināta grāmatvedība, vai tiek nomaksāti nodokļi. Krīzes situācijā ir jāveicina uzņēmēju vēlme strādāt – pelnīt sev un arī citiem.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais