Neilgajā Latvijas tautas vēsturē daudz dominējusi sašķeltība, īpaši spilgti redzama kara laikos. Latvijas Tautas fronte, kurai šajās dienās atzīmējam 20 gadus, ir bijusi Latvijai netipisks, līdz šim visu laiku vienojošākais Latvijas tautas projekts.
Taču diemžēl vienoti bijām nevis par kaut ko, bet gan pret kaut ko. Un nebija mums tās vēsturiskās personības, kas spētu tautu mobilizēt ilgtermiņa mērķiem, iepriekš tos arī radot.
Pamatotā nepatika pret padomju iekārtu bija tik liela, ka pašsaprotami bija cīnīties pret to. Likās, ka sliktāk vairs nevar būt, un, ja paši varēsim rīkoties savā teritorijā, noteikti to apsaimniekosim veiksmīgāk. Pārmaiņas, to skaitā arī neatkarība, bija pašmērķis.
Bijām kā naivs un uzskatos nenobriedis, taču darboties ļoti gribošs pusaudzis; neizdevās jauneklīgo enerģiju mērķtiecīgi ievirzīt vēlamā gultnē.
Tautas fronte bija kā Latvijas šī brīža sabiedrības dzīves ceļa sākums. Dzīvē, kā zināms, ir veiksminieki un arī neveiksminieki; ir tie, kas mērķtiecīgi virzās uz priekšu, un arī, kas tiek raustīti. Un ir arī stūrgalvīgie un dažādu kompleksu pārņemtie. Kamēr vieni tērē laiku, lai paši sev kaut ko pierādītu, citi nosprauž mērķus un tos sasniedz. Latvijas Tautas fronte Latvijas ilgtermiņa mērķus nenosprauda, vairāk aktualizējot taktisko uzdevumu – valsts neatkarība, kas pēcāk pārtapa arī virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Joprojām esam tendēti citiem kaut ko pierādīt un neesam gatavi sākt dzīvot paši sev.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas Tautas fronte savus tābrīža taktiskos uzdevumus veica perfekti. Tobrīd svarīgākais bija visiem parādīt Latvijas tautas kopīgo gribu būt neatkarīgiem. Bija un ir daudzi separātiski reģioni, taču ne visur to iedzīvotāji ir spējuši vienoties. Daudz bija ārišķību, taču, ja to nebūtu, iespējams, mūs neviens nesadzirdētu. Ja Baltijas tautas frontes nebūtu bijušas tik atraktīvas, iespējams, arī plašākā mērogā notikumi būtu attīstījušies citādi. Tautas frontes pamudināja ārvalstis būt vēl aktīvākām, kā arī ar savu darbību provocēja demokratizēties Maskavā.
Latvijas Tautas frontei nav pamats pārmest par to, kas tika izdarīts, bet var pārmest to, ka varēja vēl vairāk, taču nevarēja, nemācēja un negribēja. Tieši tad, kad vienotība un degsme bija visvairāk vajadzīga, Tautas fronte savu darbību beidza. Eiforijā, ka viss jau it kā ir sasniegts, pietrūka to gudro, kas ieskaidrotu, ka tas tikai ir sākums.
