Vai globālā krīze Latviju neskar?

Pasaulē līdz šim dominējošā finanšu pārvaldības sistēma ir bankrotējusi. Izrādās, tā savā būtībā bija līdzinājusies noziedzīgai finanšu piramīdai.

ASV ir panika, Eiropas valstu līderi jau vairākas dienas klātienē meklē risinājumus, taču Latvijā, nesaprotami, viss ir mierīgi, jo mums taču pašiem sava panika un pašiem savas īpašās vajadzības.

Vērojot publiskās runas gan Latvijā, gan arī ārzemēs, tonis un retorika it kā ir vienāda, jo visur runā par krīzi un tās sekām, taču Latvijā problēmas tiek pārāk lokalizētas, it kā būtu iespējams abstrahēties no pasaulē notiekošā.

Bankas vairs neuzticas cita citai, kamdēļ savstarpējā pārkreditēšanās, tai skaitā virtuālo summu aizdošana, vairs nenotiek. Jau bija pierasts dzīvot ar tādu vērienu, ko pašu spēkiem uzturēt nav iespējams. Tāpēc klients kļūst atkarīgs no bankas, tā savukārt no lielākās bankas utt. Tagad viss ir apstājies. Bankas neuzticas bankām, tās savukārt netic saviem klientiem. Pār visiem nākusi apskaidrība. Latvijā, piemēram, auto tirgotāji apstiprina, ka Latvijas bankas un līzinga devēji aptur pat auto līzinga operācijas, katrā konkrētā gadījumā piemeklējot individuālu atteikuma iemeslu.

"Pēdējās dienās krīze bija sasniegusi tādu stadiju, ka tālāka vilcināšanās, izstrādājot vietēja rakstura pasākumus, nebija pieļaujama," izteicās Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kā Eiropas Savienības šā brīža vadītājs sasaucot vairākas valstu vadītāju ārkārtas sapulces. Tiek meklētas turpmākās aizsardzības iespējas pret transnacionālo finanšu korporāciju ietekmi. Tiek ierosināts sasaukt plašu pasaules vadītāju sanāksmi, lai pārskatītu esošo pasaules finanšu sistēmu. Būtībā tiek apšaubīti esošā finanšu kapitālisma bāzes pamati, attiecīgi arī cilvēku paradumi.

Tikmēr kardināls Jānis Pujats, līdzīgi kā pāvests, ekonomiskās krīzes apstākļos aicina meklēt glābiņu garīgajās un ģimenes vērtībās. Šo grūto laiku, pēc kardināla domām, var izturēt garīgi stiprie cilvēki, kam lats, dolārs nav Dieva vietā un kas nekrīt izmisumā, domājot tikai un vienīgi par naudas trūkumu.

Šā brīža problēmas radušās tāpēc, ka viss sagriezies otrādi. Cilvēkiem primāra ir kļuvusi nauda pati par sevi, nevis kā maiņas līdzeklis. Tad seko materiālās vērtības, tad cilvēks, un tikai pēdējais ir Dievs un tā sludinātā kārtība. Kardināls Jānis Pujats atgādina, ka pareizā secība būtu: Dievs, cilvēks, materiālas vērtības un tikai tad nauda. Cerams, ka esošā krīze liks par to aizdomāties, tai skaitā arī Latvijā.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais