Aizvadītajā nedēļā kā pieaicinātais eksperts piedalījos starptautiskā forumā Ukrainas imidžs un brendings. Vērtējot citus, vienmēr ir iespēja analizēt arī sevi.
Ukrainas sabiedrība ir aizņemta ne tikai ar šī brīža ekonomiskajām problēmām, bet arī ar Eiropas čempionāta futbolā rīkošanu 2012. gadā. Vēl tālu no gatavības, turklāt ir šaubas, ka daudz ko vairs nepaspēs, to norāda arī UEFA pārstāvji. Tāpēc primāri ir neizgāzties, un nav laika domāt par to, kā šo notikumu efektīvi izmantot. Līdzīgi kā savulaik Latvijā arī ukraiņiem čempionāta rīkošana ir kā pašmērķis, lai citiem pierādītu, ka "mēs taču varam". Vēl ne tik sen Latvijā tīksminājāmies par veiksmīgi sarīkoto NATO samitu un pasaules čempionātu hokejā. Bet ko citiem ar to pateicām? Jā, Latvijas vārds tika minēts starptautiskajos medijos, taču kāds no tā ieguvums?
Līdzīgi kā komercuzņēmumā reklāmas veidošana nedrīkst būt pašmērķis. Pirms tam jābūt definētiem mērķiem un auditorijām. Uzņēmumiem mēdz būt vairāki produkti, attiecīgi mēdz būt arī dažādi mērķi un auditorijas. Var veidot arī reklāmas kampaņu ražotājam, tādējādi optimizējot produktu reklāmas. Kas ir Latvijas produkti? Viens no tiem neapšaubāmi ir tūrisms. Un tas ir viens no nedaudzajiem, kur mēģināts noteikt mērķus, uzdevumus un auditorijas. Kas vēl? Investīcijas? Vai un ko Latvijā var investoriem piedāvāt? Lētāku un/vai kvalitatīvāku darbaspēku? Uzņēmējiem draudzīgu vidi?
Daudzas valstis ar sava tēla veidošanu cenšas veicināt savu ražotāju eksportu. Zināms, ka šokolāde tiek pirkta vairāk, ja tā ražota Šveicē, automašīnas no Vācijas, smaržas no Francijas, drēbes un kurpes no Itālijas. Kas ir Latvijas produkti un to ražotāji?
Varbūt enerģija daudz vairāk jātērē nevis reklāmas aktivitātēs, bet gan produkta un piedāvājuma identificēšanai?
Kā viens no komunikācijas mērķiem var būt arī pašiedvesma, un par to nav jākaunas. Laikā, kad tik daudz cilvēku neciena savu valsti un tās sabiedrību, meklē iespēju aizbraukt, ir ļoti vajadzīgs kāds, kas identificētu to, ar ko lepoties. Ja izdosies atgūt cieņu pašu acīs, arī citi sāks cienīt.
Daudzus aizvaino un uztrauc fakts, ka Eiropā joprojām ir pārāk daudz cilvēku, kuri neko nezina par Rīgu un Latviju. Nu un? Vai mums ir pa spēkam mainīt cilvēku attieksmi pret ģeogrāfiju? Jo ne jau tikai Latviju cilvēki neatpazīst. Un ko mēs paši zinām par citiem? Vai Latvijā visi atšķir Slovēniju no Slovākijas?