Patiesie Ziemassvētki

Ekonomiskās krīzes ietekmēti, Ziemassvētki atkal atgūst savu patieso nozīmi. Grūtību pārņemti cilvēki visā pasaulē maina arī savus Ziemassvētku paradumus, vairāk domājot par saskarsmi ar sevi, tuviniekiem un Dievu, nevis laicīgām dāvanām. Taču netrūka arī to, kuri, baidoties no sevis, ar pēdējiem spēkiem, ar pēdējiem finanšu līdzekļiem meklēja patvērumu lielveikalā.

Ne jau dāvināt ir slikti. Katram taču patīk saņemt dāvanas, sajust, ka par tevi ir padomāts. Tāpat cilvēkiem patīk izjust dāvināšanas prieku. Taču apdāvināšanās jau sāk kļūt par mehānisku procesu, ko uzkurina vienu vēlme nopelnīt, citu vēlme atpirkties.

Ziemassvētku gaidīšana un to pavadošais adventes laiks ir domāts, lai runātos ar sevi. Ticīgie to dēvēs dažādi, arī – par gatavošanos Pestītāja atnākšanai, taču arī neticīgie var atrauties no ikdienas rutīnas, lai pārdomātu – "kāds es esmu, kāds biju, kāds plānoju būt". Ne jau ārišķībā ir spēks – ar ko regulārs baznīcas apmeklētājs ir labāks par kareivīgu neticīgo, ja abi nevar atrast laiku, lai parunātos ar sevi.

Braucot sabiedriskajā transportā, īpaši Rietumeiropā, var redzēt uzkrītoši daudz cilvēku, kas vienpati klausās dažāda stila mūziku. Jā, tehnikas attīstība ir sekmējusi mūzikas izplatību, taču nevar nepiekrist arī tiem baznīcas cilvēkiem, kas par to ir norūpējušies – cilvēks baidās no klusuma, jo tad, iespējams, viņam būs jārunājas gan ar sevi, gan Dievu un jāatbild uz arī nepatīkamiem jautājumiem.

Šogad Latvijā jau vairākkārt ir atsaukušies uz ķīniešu hieroglifu, kurš vienlaikus nozīmē gan krīzi, gan arī izaicinājumu. Arī mums, Latvijā, ir iespējams pārdomāt, kā šo krīzi izmantot kā izaicinājumu.

"Tikai tad, kad mainīsies cilvēki, mainīsies arī pasaule," šogad Ziemassvētkos teica Romas pāvests Benedikts XVI. Diemžēl Latvijas sabiedrībā vairāk dzirdami tikai pārmetumi citiem, arī valdībai un baņķieriem. Nav diskusijas par to, kā mainīsimies. Nu kad vēl, ja ne tagad par to vajadzētu domāt?!

"Dieva godība ir miers. Tur, kur ir Viņš, tur valda miers. Viņš ir tur, kur cilvēki necenšas automātiski pārveidot zemi paradīzē, šā mērķa sasniegšanai pieļaujot vardarbību," uzskata Benedikts XVI. Bet vai gribam mieru? Psihologi zina teikt, ka cilvēki, kas pārāk ilgi dzīvojuši nemierā, no miera nogurst un baidās no tā. Nemiers sniedz arī lielas iespējas, kuras aktīvi var izmantot vieglprātīgie un savtīgie.

"Ja katrs domās tikai par personiskajām interesēm, tad pasaule iznīks," šajos Ziemassvētkos uzsvēra Romas pāvests, un tas, man šķiet, Latvijā jau ir gandrīz noticis.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais