Par to, ka 2009. gads visā pasaulē un arī Latvijā solās būt grūts, ir runāts jau daudz, taču pārsvarā dominē reducēšanās uz ekonomiskām grūtībām, mazāk sociālām un vēl mazāk uz starpnacionālām.
Ekonomikas saglābšana var mazināt sociālus un starpnacionālus nemierus. Labvēlīgā vidē nemieros ir mazāk ieinteresēto, taču jāatceras, ka arī pārtikušās valstīs cilvēki iziet ielās. Turklāt ekonomistu prognozes nesola ekonomikas atveseļošanu šā gada laikā. Tāpēc jo īpaši svarīgi jau laikus domāt par to, kā novērst iespējamos starpnacionālus nemierus, kā arī būt gataviem to pārtraukšanai.
Jāsaprot, ka dzīvot mierā un saticībā ir lielākā vērtība. Latvijā diemžēl ir pārāk daudz to, kas uzskata, ka ir pārāk daudz cietuši, tādējādi attaisnojot savu atriebību – radīt citiem grūtības. Joprojām ir pārāk daudz to cilvēku Latvijā, kas uzskata, ka cilvēkus var dalīt pirmšķirīgos un otršķirīgos, turklāt dalīt pēc to nacionālās piederības. Kā justos latvieši, ja būtu otršķirīgi? Un vai vēsture nemāca, ka nacionālais pazemojums ir spēcīga motivācija?
Latvija ir vienīgā zeme pasaulē, kur saglabāties un attīstīties latviešu valodai un kultūrai. Valsts uzdevums ir to nodrošināt, tai skaitā cīnoties ar globālajiem apdraudējumiem, jo sevišķi valodas lietošanas un apmācības jomā. Bet, vai rūpējoties par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, vienlaikus nenotiek arī atriebšana un vietas norādīšana? Mērķtiecīgi tiek radīta spriedze. Un rezultāts – jauna cittautiešu paaudze, kura apzināti sevi nesaista ar Latviju, jo tai nav vajadzīga. Viņi nebrauks prom, taču latviski nerunās, Jaungadu turpinās sagaidīt pēc Maskavas laika, demonstratīvi braukās ar mašīnai piestiprinātu Krievijas karogu un leposies, ka nezina, kā sauc Latvijas valsts vadītājus u.c. Un izrādās, ka Latvija nemaz nav tik iekārota, lai lepotos ar piederību tai.
Latvijas situāciju var glābt tautas vienojoša rīcība un darbība. Ne tikai latvieši Latvijā vēlas dzīvot labāk. Un latviešiem ir jābūt tiem, kas šajā cīņā sauc. Grūti noticēt, taču viens no esošās politiskās elites iespējamiem scenārijiem varētu būt pretējs – izmantot tautas sašķeltību, lai noturētos. Tikai tāpēc, ka latviešu tautu ir vieglāk mobilizēt pret krieviem, nevis uz konstruktīvu rīcību.
