Premjers kā grāmatvedis inkasators

Aizvadītais gads tika noslēgts satraukti un saspringti – tika būtiski samazināts valsts budžets, tika mainīti nodokļi, taču bija arī cerība, ka viss sliktākais jau ir aiz muguras. Sākoties jaunam gadam, uzņēmēji un arī ierēdņi centās atrast mieru un stabilitāti savai darbībai, protams, ievērtējot jaunās iespējas un apstākļus.

Premjeram uzsākot jaunas reformas – ierosinot piecu ministriju likvidēšanu, šobrīd neskaidrībā par sevi ir Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta darbinieki. Ir paralizētas divas trešdaļas no esošā Ministru kabineta.

Kāpēc, veicot straujās finanšu izmaiņas aizvadītā gada nogalē, netika veiktas arī izmaiņas valsts pārvaldē? Kāpēc tikai ierosināts par 15% samazināt algas, nevis par tādu pašu summu samazināt strādājošo skaitu?

I. Godmanis savu darbību organizē tā, it kā ministrijas vispār nebūtu vajadzīgas. Viņš taču vienīgais strādā, vienīgais lemj, vienīgais visu zina, vienīgais par visu cieš. Paldies viņam par to, taču ministriju tik būtiskas reformas nedrīkst būt pakļautas viena cilvēka pārvaldes īpatnībām.

Iespējams, kādu no esošajām ministrijām arī vajag likvidēt, taču par to ir jāspriež nevis grāmatvediski, bet par to ir jāspriež, pirmām kārtām izvērtējot uzdevumus un nepieciešamības. Šāda diskusija izpaliek. Iespējams, atsevišķas esošo ministriju funkcijas ir vispār likvidējamas vai deleģējamas valsts un privātās partnerības ietvaros, taču arī tas netiek diskutēts. Līdzīgi ir arī ar ministriju paspārnē esošo aģentūru likvidāciju un apvienošanu. Šobrīd tiek runāts par to, kā katrs no ministriem varētu apvienot savas ministrijas paspārnē esošās aģentūras, taču daudz loģiskāk būtu apvienoties līdzīga profila aģentūrām no dažādām ministrijām. Šobrīd daudzās ministrijās ir savi nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, autoparki u. c. Tūrisma attīstības valsts aģentūru būtu lietderīgāk apvienot ar Latvijas institūtu, nevis LIAA, mājokļu aģentūru ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru u.c.

Šis ir pārmaiņu un arī iespēju gads, taču viss ir atkarīgs no tā, vai valsti vadīs grāmatvedis inkasators vai valstsvīrs politiķis. Pirmo I. Godmanis pieprot, bet kā ir ar otro? Eksāmens vēl priekšā.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais