Kā zina stāstīt neirolingvistiskās programmēšanas meistari, lai veiksmīgi uzrunātu cilvēku, jāievēro konkrēta secība, 13. janvāra vakarā Doma laukumā nekas tāds nenotika.
Pirmkārt, lai jebkura komunikācija būtu veiksmīga, vispirms jāiegūst auditorijas nedalīta uzmanība. Ar šo uzdevumu mītiņa organizētāji tika galā spīdoši: cilvēki paši bija sanākuši, lai viņus uzrunātu.
Otrkārt, lai komunikācija būtu kvalitatīva, auditorija ir jānomierina, lai nekas netraucētu tai uztvert potenciālo ziņojumu. Ikdienas sarunā cilvēks to dara, pēc sasveicināšanās pajautājot "kā klājas?". Mītiņā tā savukārt ir kopīga dziesma, lūgšana u.c. Te gan jāuzmanās, lai, aizvilinot auditoriju no vienām problēmām, to neievirzītu jaunās problēmās. Pats mītiņā nebiju, arī tā ierakstu neesmu noskatījies, bet esmu pārliecināts, ka ar dziedātāju un diriģenta palīdzību šo uzdevumu mītiņa organizētāji izpildīja.
Treškārt, auditorijai ir jānodod vēstījums. Tas iepriekš ir jāsagatavo. Un tam jābūt skaidram un nepārprotamam, izņemot gadījumus, ja auditoriju vēlas apzināti maldināt. Latvijas sabiedrisko attiecību pieredze, arī politikas jomā, liecina, ka vēstītājiem īsti nav ko teikt. Un tajos gadījumos, kad ir ko teikt, tad nemāk to izdarīt skaidri un saprotami. Šajā replikā apzināti vēlos abstrahēties no mītiņa organizētāju vēstījuma satura izvērtēšanas.
Ceturtkārt, vēstījums ir jānostiprina. Plašā auditorijā publika savu reakciju pauž ar aplausiem vai izsvilpšanu, nelielā auditorijā var rīkot debates, ikdienas sarunā tie ir precizējošie jautājumi, piemēram, "vai saprati?". Vēstījums ir bijis efektīvs tikai tad, ja auditorija to ir uztvērusi tieši tā, ka autors to iecerējis.
Piektkārt, iesāktā komunikācija ir jānoslēdz, īpaši tāpēc, lai atvērtību kāds nevarētu savtīgi izmantot. Ikdienas situācijā komunikācija tiek noslēgta ar atvadīšanos, un tad, ja sarunu nav izdevies pabeigt, tiek norunāts par nākamo: "piezvanīšu rīt" vai "nosūtīšu tev epastu" u. c. Spriežot pēc atsauksmēm, mītiņā esošā komunikācija netika noslēgta, tātad ar uzbudinātu cilvēku pūli varēja manipulēt citi, arī provokatori un musinātāji.
Holivudas meistari daudzkārt rīkojas pretēji un liek uzbudinātam cilvēkam vēl ilgi neatslēgties un domāt līdzi.
Abstrahējoties no krimināltiesībām: vai vainīgs ir tikai izvarotājs, vai arī tas, kurš, pirms tam manipulēdams, izvarotāju ilgstoši uzbudinājis ar pornogrāfiju?
