Katra tauta ir pelnījusi sev atbilstošus priekšstāvjus, kā arī tādus viņu darbus, kādus vēlas vai pieļauj.
Kurš gan cits, ja ne pati Latvijas tauta, tā vietā, lai meklētu risinājumu, visu enerģiju velta tikai vainīgā meklējumiem? Kurš cits, ja ne Latvijas tauta, tā vietā, lai prasītu no valdības aktīvu rīcību, prasa, lai valdība pati sevi daļēji saplosītu, un jo sāpīgāk, jo labāk.
Es neatbalstu ne šo konkrēto valdību, ne tās vadītāju, jo ir pieļautas kļūdas jau pašos pamatos, kā arī komunikācijā ar sabiedrību. Taču tā ir mana valdība. Un no tā, ka es atradīšu to par vainīgu visās savās nelaimēs, man vieglāk nekļūs. Mani kaimiņi tāpēc darbu vieglāk neatradīs, un es tāpēc drošāk šai valstī nedzīvošu. Man ir bail.
Sabiedrības interesēs šobrīd būtu no valdības prasīt nevis likvidēto ministru amatu un aģentūru skaitu, bet gan valdības rīcības plānu sociālo un ekonomisko problēmu risinājumiem. Un tas nav viens un tas pats.
Piektdien, 30. janvārī, Jelgavā diskutējot par plānoto reorganizāciju ar ministru Edgaru Zalānu, Jelgavas uzņēmēji norādīja, ka esošajā ekonomiskajā situācijā Latvijas bizness nav spējīgs uzturēt tik dārgu valsts pārvaldes aparātu, kāds tas ir Latvijā šobrīd. Tai pašā laikā uzņēmēji piebilda, ka viņus šis jautājums nemaz neuztrauktu gadījumā, ja šis aparāts darbotos efektīvi, nodrošinot iespējas uzņēmējiem pelnīt, sabiedrībai attīstīties.
Reformējot valsts pārvaldes aparātu, esošajā situācijā nedrīkst pieļaut, ka tiktu samazinātas un likvidētas tās aģentūras un valsts iestādes, kuras uzņēmējiem palīdz. Tā vietā ir jāsamazina tā valsts aparāta daļa, kas kontrolē un ierobežo uzņēmējdarbību.
Lai gan krīzes laikā jau vairākkārt, arī no vadošo politiķu puses, ir dzirdēta atklāsme, ka Latvijā ir pārāk daudz uzņēmējus kontrolējošo institūciju, šajā jomā joprojām nekas būtisks nav mainījies. Runa ir ne tikai par sodiem, bet arī dažādām atskaitēm, formalitātēm u.c., kas prasa reālai darbībai tik nepieciešamo laiku.
Turklāt tā vietā, lai sekmētu, piemēram, dīkstāvē esošās celtniecības nozares darbības atjaunošanos, nesen nozare ir apgrūtināta ar kārtējo formalitāti – mājas energosertifikāta nepieciešamību. It kā jau nekas īpašs, taču šāds valdības solis atkal norāda uz attieksmi pret uzņēmējiem. Turpinot par celtniecību, ministrs E. Zalāns diskusijas laikā zināja teikt, ka arī pašvaldības tā vietā, lai veicinātu jaunu objektu celtniecību savā teritorijā, joprojām kā savu pamata uzdevumu saskata tikai kontroli un ierobežošanu.
