Šajā nedēļas nogalē notiek ikgadējā tūrisma izstāde Balttour 2009, signalizējot par pārmaiņām tūrisma nozarē – izstāde notiek tikai vienā BT1 paviljonā, savukārt citkārt visiem bija grūti saspiesties pat divos.
Atšķirībā no daudzām citām jomām, krīze Latvijas tūrismā nav īpaši lielāka nekā citur pasaulē. Tā nav tikai pašmāju ierēdņu kļūda, taču viņu spēkos diemžēl ir nogremdēt Latvijas iepriekš sasniegto.
Tūrisma nozarei jau tā ir daudz problēmas. Ir vispārēja tendence, ka samazinās tā sauktais lietišķais jeb darījumu tūrisms, līdz ar to noteikti saruks viens no rentablākajiem tūrisma produktiem Latvijā – konferenču un semināru organizācija. Dziļa krīze ir arī Latvijas galvenajās partneru valstīs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā (kopā puse no Latvijas apmeklētājiem), līdz ar to var paredzēt, ka ceļotāju skaits no šīm valstīm samazināsies.
Savukārt sakarā ar krīzi pašā Latvijas ekonomikā samazināsies vietējo tūristu skaits.
Latvijas izredzes uz kaimiņvalstu fona pasliktina arī nesen celtais PVN, kā rezultātā iedragāta cenu konkurētspēja, kā arī tas, ka Latvijai joprojām ir viena no visstingrākajām Šengenas līguma interpretācijām, līdz ar to mūsu konkurētspēja valstīs, kurās ir nepieciešama Šengenas vīza, ir visai zema.
Latvijas ekonomikas nedienas, ir saistītas ar aizrautīgo dzīvošanu uz kredīta, kā arī nesamērīgi zemo eksporta līmeni. Tūrisms savukārt ir viena no nedaudzajām eksporta jomām, kur ar mazu naudu, izmantojot esošos resursus, var sasniegt ievērojamus rezultātus. Jau šobrīd tūrisma pakalpojumi sastāda nepilnus 6% no Latvijas eksporta, dalot 3. un 4. vietu no visiem Latvijas valsts eksporta ienākumiem.
Un tā vietā, lai joprojām pelnošo nozari attīstītu, valdības reorganizācijas plānā nolemts likvidēt gan Latvijas institūtu, gan arī Tūrisma attīstības
valsts aģentūru, kura ir vienīgā valsts iestāde, kas tieši nodarbojas ar tūrisma nozares veicināšanu un stimulēšanu. Tā vietā, lai likvidētu tos, kas naudu tērē, tiek likvidēti tie, kas naudu pelna.
Tūrisms ir arī joma, kur katram no iedzīvotājiem ir iespēja aktīvi līdzdarboties. It kā jau visi saprot, ka tūrista atstātā nauda ir svarīga, taču labāk lai tas tūrists apmeklē nevis manu pilsētu un kvartālu, bet gan kaut ko citu. Tūristi nevar nepamanīt pret viņiem vērsto Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un amatpersonu neiecietību.
