Vēl nesen, kad valdību vadīja Ivars Godmanis, valsts iedzīvotāji bija daudz vairāk pieplakuši pie TV ekrāniem un ziņu portālos. Tauta vēlējās zināt, cik tālu un kādā virzienā savu mocekļa krustu tautas interesēs ir panesis pašupurējošais premjers.
Baudu guva abi – tauta varēja nedomāt par to, kā organizēt rītdienu, jo bija jau pieradināta, ka to viņas vietā darīja Ivars Godmanis, tai skaitā pareizi un nepareizi. Savukārt Ivars Godmanis meklēja iespēju vēl vairāk celt, nest, upurēt un visu priekšā mocīties. Neslēpšu, ka ekspremjers man dažkārt atgādināja kādu no tiem fanātiskajiem Āzijas kristiešiem, kas uz Lieldienām ļāva sevi piesist krustā, lai visiem demonstrētu savas sāpes un ciešanas. Un arī tautai bija ko izgaršot.
Šobrīd situācija ir mainījusies. Līdz ar jauno premjeru ir aplaimoti iepriekš aizvainotie un nesaprastie, taču nevar nepamanīt arī pieaugošo vienaldzību pret valdības un politiķu darbu. Jā, Dombrovskis, iespējams, nezags, taču tikpat iespējams arī, ka neizdarīs kaut ko tādu, lai tautai būtu nedaudz labāk un vieglāk. Valdībai nav krīzes nopietnības atbilstoša piedāvājuma, turklāt nevienai no trim šī brīža
valsts augstākajām amatpersonām nav Dieva dāvātās spējas, ko tulkojumā zinām kā harismu. Man atliek paļauties tikai pašam uz sevi, jo valdības spējām izlemt un rīkoties es vairs neticu.
Likumsakarīgi, ka manā šībrīža dzīvesvietā – Jelgavā, Lielupei piegulošajā Depo rajonā, svētdien notiek pirmā iedzīvotāju kopsapulce. Līdz šim nebija tik lielas nepieciešamības pašiem kopā sanākt, iespējams, arī latvieša noslēgtās dabas dēļ. Tā vien šķiet, ka iniciatīva joprojām ir ne tikai nosodāma, bet arī apkaunojoša.
Iedzīvotājus ne tikai manā rajonā vieno daudz tādu jautājumu, kurus var risināt arī paši. Privātmājās taču būtu daudz drošāk dzīvot, ja kaimiņi viens otram palīdzētu, nevis katrs uz drošības apdraudējumiem noskatītos savrupi. Iespējams, kaimiņi var arī kooperēties, piemēram, apsardzes firmas izvēlē u. c. Daudzviet ir aktuāls stihisko atkritumu izgāztuvju jautājums, kā arī cita veida apkārtnes piesārņojums.
No iedzīvotājiem ir atkarīgs, kā sakopt un uzturēt upmalu vai tuvējo puduri pastaigām un atpūtai piemērotu. Tikai pašiem kooperējoties, ir nodrošināmas kopīgas sporta un atpūtas iespējas gan pašiem, gan bērniem, gan arī pensionāriem. Ne jau valdībai un pašvaldībai lemt, kā kopā svinēt Jāņus un sagaidīt jauno gadu.
Un izrādās, ka kaimiņus rūpīgāk iepazīt ir arī izdevīgi. Tagad jau esmu ievērtējis, cik laba šuvēja ir mana kaimiņiene, cik labi auto prot remontēt kaimiņš, kādus būvdarbus un saimniecības darbus pieprot cits, cik garšīgas ir citas kaimiņienes pārdotās vistu olas u. c. Un kurš gan cits palīdzēs mums, ja paši nebūsim partneri viens otram?
