200 000 aizbrauks tuvākajos piecos gados

Viens no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta spožākajiem sniegumiem ir viņa un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS Eiropas politikas pētnieces Daces Akules vadībā izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, kurš tagad ir pieejams 30.05.2013. 30. maija redakcijā.

Šis plāns tik pasniegts kā grandiozs sasniegums, kā glābšanas riņķis, kas glābs latvju tautu no izzušanas, bet latvju uzņēmējus no darbinieku trūkuma.

Kā atbilstoši plānam var apturēt masveida emigrāciju, kad pēdējo gadu laikā Latviju pametuši aptuveni 200 000 iedzīvotāju? Ielūkosimies plānā! Daniels Pavļuts kopā ar D. Akuli un citiem plāna autoriem ir pārliecināti, ka masveida aizbraukšanu nomainīs masveida atbraukšana, tiklīdz ārzemēs tiks sniegta «informācija un konsultācijas jautājumos, kas attiecas uz personas pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā».

Tiklīdz Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāks piedalīties «ES/EEZ valstu vakanču gadatirgos, informējot par darba un dzīves apstākļiem un par nodarbinātības iespējām Latvijā».

Tiklīdz NVA interneta vietnē būs atrodama «aktuāla un visiem pieejama informācija», latvieši momentā izpirks visas biļetes uz reisu Dublina–Rīga vienā virzienā.

Ekonomikas ministra vadītā darba grupa uzskata, ka masveida «ārvalstu doktorantu un zinātniskā personāla piesaiste» ir glābšanas riņķis, kas novērsīs migrāciju. Padomājiet tikai! Tiklīdz Krokas (pilsēta Īrijā) sēņu lasītāji uzzinās, ka Latvijas doktorantūrās sāks masveidā uzņemt ārzemniekus, viņi taču visi metīsies atpakaļ uz dzimtajām mājām, lai nepieļautu, ka Latvijas zinātniskās iestādes pārplūdina ārzemnieki.

Latviešu tautu no iznīcības glābs latviešu valodas kursu organizēšana un elektronisko mācību līdzekļu ražošana, veicinot «latviešu valodas apguvi reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem».

Vēl Daniels Pavļuts kopā ar D. Akuli organizēs «ekonomikas forumus, konferences, diskusijas», kā arī veicinās «sadarbību starp dažādu tautību bērniem».

Kad tas sāks strādāt un dos augļus, tiks apzināti un izplatīti veiksmīgi «pieredzes stāsti par reemigrantu atgriešanos».

Tikai kā šāds Daniela Pavļuta un D. Akules piedāvāto aktivitāšu uzskaitījums atbilst Latvijas realitātei un problēmas mērogiem?

Šopavasar man sanāca piedalīties aptuveni 60 maģistra un bakalaura darbu aizstāvēšanā ģeogrāfijā un telpiskajā plānošanā. Studenti pētījumus veic, nevis kopējot CSP vai tautas skaitīšanas skaitļus, bet gan braucot ekspedīcijās uz pagastiem un novadiem, lai apstaigātu visas viensētas un citas apdzīvotas vietas. Piemēram. Undīne Grigorjeva pētīja – apdzīvojuma struktūras izmaiņas Kubulu pagastā pēc 2000. gada. Nelda Otvare pētīja apdzīvojuma izmaiņas Mētrienas pagastā pēc 1990. gada utt. Jaunie pētnieki iegūst reālo ainu par tiem procesiem, kas norisinās Latvijas laukos. Jānis Ozols aizstāvēja bakalaura darbu Apdzīvojuma izmaiņas Druvienas pagastā pēc 1990. gada un ieguva šokējošus rezultātus. Izrādās, ka aptuveni 20% no tiem, kas ir deklarējušies Druvienas pagastā, faktiski tur vairāk nav atrodami. Savukārt, aptaujājot tos, kas patiešām dzīvo pagastā, atklājās, ka 15% iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā plāno pamest Latviju. Iemesls ir viens. Nav darba un nav cerību darbu atrast. Īpaši jaunajiem. Ja Druvienas pagastā iegūtos skaitļus varam attiecināt uz visu Latviju, tad tuvākajos piecos gados Latviju plāno pamest 200–300 tūkstoši iedzīvotāju.

Ja Latviju varam salīdzināt ar ūdenskrātuvi, tad ūdenskrātuvē ir izrauts plats robs, pa kuru aizplūst milzīga ūdens straume, kuras malā ekonomikas ministrs, kurš apgalvo, ka aģitācija piespiedīs straumi plūst atpakaļ. Doma – vispirms salabot aizsprostu – ekonomikas ministram prātā nav ienākusi. Uz šā fona Daniela Pavļuta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns izskatās pēc nožēlojamas darbības imitācijas – veids, kā nodrošināt darbu Providus pētniekiem, kuri prot rīkot konferences un diskusijas, gatavot prezentācijas un koncepcijas, bet kuriem nav izpratnes par patiesiem procesiem Latvijā ārpus Rīgas kabinetiem.

Daniela Pavļuta vadībā izveidotais reemigrācijas plāns ir nevis konkrēts plāns, bet haltūra un cūcība, kas tiek apmaksāta par nodokļu maksātāju naudu. Tā ir darbības imitācija. Tā ir klaja un bezkaunīga ņirgāšanās par tiem, kas dzīvo lielākajā Latvijas daļā. Ja valdība patiešām vēlas noturēt iedzīvotājus Latvijā, tad Pavļuta plāns ir jāiemet miskastē, bet pirmais, kas jādara, ar pašvaldību palīdzību jāfinansē darba vietas Latvijas laukos, jo tikai tas var apturēt masveida aizbraukšanu. Ja milzīgs caurums ir aizsprostā, tad vispirms ir jāaiztaisa caurums un tikai tad jādomā par ūdens sūknēšanu atpakaļ.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais