Otrdien valdība vienojās, ka no 2014. gada minimālā alga no pašreiz esošā līmeņa (200 latiem) tiks paaugstināta līdz 225 latiem.
Oficiālais iemesls, kā to tautai izskaidroja Vienotības galvenie līderi – tauta grimst nabadzībā, tāpēc valdība nāks palīgā, un līdz ar to ir jāceļ minimālā alga, turklāt par veseliem 12,5 procentiem.
Tas notiek laikā, kad Latvija pūš uzvaras taures, ka tā izpilda visus Māstrihtas kritērijus, bet jo īpaši Latvija izpildīs inflācijas rādītājus. CSP ziņo, ka jau otro mēnesi pēc kārtas cenas ir mazinājušās – pie mums ir deflācija. Tagad visiem pasaules investoriem ir jānotic, ka Latvija sagatavojās lēmumam par iestāšanos eirozonā, uzrādot nevis viena vai divu procentu inflāciju, kā citas eiro gatavību sasniegušas valstis. Nē, mēs esam lielāki katoļi par Romas pāvestu, mums uz Eiropas Komisijas konverģences ziņojuma tapšanas laiku tika demonstrēta deflācija. Mēs tā pārspējam visus kritērijus, patēriņa cenu līmenis pie mums krītas. Kā liecina CSP publiskotā informācija, 2013. gada pirmajā ceturksnī (pret 2012. gada pirmo ceturksni) Latvijas vidējā inflācija ir bijusi tikai 0,2%. Savukārt aprīlī CSP ziņoja par deflāciju 0,4% apjomā (pret 2012. gada aprīli), bet maijā CSP sarēķināja 0,1% lielu deflāciju. Ja ir deflācija un cenu līmenis krītas, bet algas paliek nemainīgas, tad tas liecina par labklājības pieaugumu. Kāda nabadzība?! Pēdējo divu mēnešu laikā (ja ticam CSP datiem) bija deflācija, kas nozīmē, ka labklājība ir augusi aprīlī par 0,4, bet maijā par 0,1 procentu. Ja algas ir stabilas, tad par vienu un to pašu naudas daudzumu šogad var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu nekā pērn, protams, ja ticam uz Eiropu aizsūtītajiem datiem par deflāciju. Spriežot pēc EK konverģences ziņojuma, Latvijas deflācijai svēti tic visi Eiropas komisāri. Tikai – ja izplatītās ziņas par deflāciju ir patiesas, tad minimālā alga būtu jāsamazina vai vismaz jāatstāj nemainīga.
Taču nē – valdība pēkšņi konstatē, ka tauta arvien dziļāk un dziļāk grimst nabadzībā, tāpēc minimālā alga ir jāceļ, un jāceļ par divciparu skaitli. Turklāt lēmums par minimālās algas celšanu ir svarīgāks pat par uzņēmēju kopienai doto zvērestu sākt radikālu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu un veikt citus pasākumus Latvijas konkurētspējas uzlabošanai, samazinot darba devējiem uzkrauto darbaspēka izmaksu slogu.
Lēmums celt minimālo algu uzreiz par 12,5% ir visumā pareizs un korekts, jo šāda varētu būt patiesā dzīves dārdzības (inflācijas) pieauguma vērtējuma zemākā robeža šogad.
Tikai valdības 11. jūnija lēmums ir signāls, ka pietiek melot. Konverģences ziņojumā rekomendācija Latvijas uzņemšanai eirozonā ir iedota. Apturēt Latvijas pāreju uz eiro valūtu nespēs pat debesu spēku iejaukšanās. Pietiek blefot, melot un viltot datus. Citādi vēlētāji aizlaidīs lielos politiskos blefotājus pa skuju taku, un pašvaldību vēlēšanās Rīgā Vienotību jau pārklāja politiskā līķa ēnas vēsums. Tagad var pārtraukt karināt makaronus un jānovērš tautas neapmierinātības rūkoņa ar minimālās algas pielikumu, kompensējot patieso dārdzības pieaugumu.
Lēmums pacelt minimālo algu par 12,5% ir jāuztver kā valdības atzīšanās, ka inflācijas rādītāji pēdējā gada laikā ir viltoti. Taču tas nevienu vairs neuztrauc. Uzvarētājus netiesā.
Turklāt Eiropas Komisijai ir politiska vēlme ticēt visiem Latvijas deflācijas makaroniem, jo Latvijas uzņemšana eirozonā ir vajadzīga, lai demonstrētu vismaz kaut kādus panākumus. Veiksmes stāsts kompensēs negatīvo informāciju par eirozonas nedienām. Turklāt, ja kārtējās eirozonai nesagatavotas valsts uzņemšana šajā valūtas savienībā noslēgsies tikpat bēdīgi, kā noslēdzās Grieķijas uzņemšana, tad sekas būs daudz, daudz mazākas. Latvija nevar sarīkot tik lielu postu kā Grieķija, jo Latvijas ekonomikas mērogi ir pakāpi mazāki. Tikai savienība, kura ar prieku uzņem valūtas savienībā tai negatavas valstis, spēlējas ar tautu likteņiem kā ar upurējamiem bandiniekiem šaha partijā.