23. aprīlī tika uzlauzts ziņu aģentūras Associated Press Twitter konts, kurā tika ievietota ziņa, ka ASV prezidenta rezidencē ir notikuši divi bumbu sprādzieni, kuros ievainojumus guvis prezidents Baraks Obama.
Šai viltus ziņai pirmajās trijās minūtēs bija aptuveni divi tūkstoši retvītu, un to paguva izlasīt vismaz 2 miljoni cilvēku.
Lai gan jau pēc 3 minūtēm Associated Press ziņu atsauca, tomēr algoritmizētās datorprogrammas, kuras analizē sociālo tīklu informāciju, lai to izmantotu spekulācijām fondu tirgos, noreaģēja un deva signālu masveidīgai akciju pārdošanai, kuras rezultātā Dow Jones indekss nokritās par vienu procentu, kas nozīmē, ka indeksā iekļauto akciju kapitalizācija zaudēja 200 miljardus ASV dolāru no iepriekšējās vērtības. Fondu tirgu indekss S&P 500 arī nokritās par vienu procentu un, pēc Reuters aprēķiniem, zaudēja 130 miljardus no akciju tirgus kapitalizācijas utt. Tie, kuri savas akcijas pārdeva īsi pirms 13.00 pēc Ņujorkas laika un sāka tās atkal iepirkt trešajā minūtē pēc viltus ziņas palaišanas, nopelnīja desmitiem un simtiem miljonus dažās minūtēs. Nekā personiska. Tikai bizness, kurā kāds miljardus zaudēja, bet kāds labi nopelnīja. Izskatās, ka pat ASV Federālais izmeklēšanas birojs nenoticēja pasakām, ka ar spekulāciju Ņujorkas fondu biržā nodarbojas tikai Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam uzticīgā mītiskā Sīrijas elektroniskā armija, bet solīja uzsākt visai nopietnu izmeklēšanu lai notvertu ļaundarus.
Incidents iezīmēja, ar ko atšķiras datorprogrammu robotu un cilvēku uzvedība – kamēr roboti, aplamas informācijas vadīti, pieņēma momentānu lēmumu pārdot un izsvieda tirgū miljoniem akciju, cilvēki tā nerīkojas, ieguldījumu sabiedrību vadības pat nekavējoties pavēlēja iesaldēt jebkuras darbības akciju tirgū, kamēr netiks noskaidrota precīza un pārbaudīta informācija. Tiklīdz noskaidrojās patiesība, fondu tirgi atguvās un atsāka savu optimisma pilno skrējienu uz vēl nebijušiem akciju cenu augstumiem.
Notiekošais kārtējo reizi ilustrēja informācijas nozares mūžīgo dilemmu starp ātrumu un precizitāti. Jo ilgāk tiek pārbaudīta informācija, jo precīzāka un objektīvāka tā būs. Paši pirmie paziņojumi par ārkārtēju notikumu parasti ir neprecīzi, un tie vēlāk noteikti ir jākoriģē. Pirmie paziņojumi par Bostonas sprādzieniem 15. aprīlī bija neprecīzi un baumu pilni. 29. martā pirmajos paziņojumos (12.30), ka pie Buļļu salas un Majoriem uz ledus gabaliem, kas ieskaloti Rīgas līcī, ir palikuši cilvēki, tika minēts, ka ir jāglābj piecsimt bļitkotāji. Vēlāk (18.30) šī informācija tika precizēta – bija jāglābj 233 cilvēki, un visi tika izglābti. Šis ir informācijas sfēras paradokss, jo ātrāk ziņa tiek pārraidīta, jo mazāk precīza tā būs. Savukārt tie, kas ilgi apstrādās ziņas un pasniegs tās visprecīzāk, būs paši pēdējie, un viņu jaunums jau būs novecojis. Informācijas nozarē ir nemitīga sacensība par to, kurš pirmais sniegs objektīvu (nevis aplamu un sagrozītu) informāciju.
Kad es pirms divdesmit gadiem biju praksē Vašingtonas raidstacijā Amerikas balss, tad viens no diskusijas jautājumiem bija par šīs radiostacijas darba principu ziņu atlasē – publiskot tikai tādu ziņu, kuru apstiprinājuši divi savstarpēji neatkarīgi avoti. Vienas informācijas aģentūras ziņas pārpublicējums, pat tūkstoš reižu pārpublicēts visas pasaules interneta vietnēs, tik un tā paliks tikai viena avota informācija. Amerikas balss neizcēlās ar operativitāti, bet nosaņēma sūdzības un pārpratumus par aplamas un nepārbaudītas informācijas publiskošanu. Pretēji ekstrēmi ir sociālie tīkli, kuros pietika ar vienu kļūdainu ierakstu, ka Bostonas terora aktos vainīgi ir nevis čečeni, bet čehi, lai aizsāktu lavīnu, kurā agresīvākie tvītotāji pavisam nopietni aicināja ASV armiju atriebes akcijā bombardēt Čehiju. Sociālajos tīklos jebkura ticama aplamība var pārvērsties dezinformācijas lavīnā.
Tas nenozīmē, ka sociālie tīkli ir slikti. Taču Twitter laikmets rada jaunus argumentus par to, kāpēc ir svarīgs informācijas pārbaudes princips, un to, ka lēnās ziņas neatmirs līdz ar Facebook dibinātāja Marka Cukerberga bagātības apjoma pieaugumu.
Dans Gilmors britu laikrakstā Guardian norādīja, ka Associated Press Twitter konta gadījums ir signāls, informācijas apmaiņas ātrums nevis samazina risku pieņemt aplamus lēmumus, bet tieši pretēji – to palielina. Guardian secina, ka vēl pēc vairākiem šāda līmeņa incidentiem sociālo tīklu eiforija beigsies, un lēno vai pārbaudīto ziņu kanāli atkal atgūs savu ietekmi un nozīmi.