Gāzes tirgus liberalizācijas cena
Vai jūs esat par tirgus liberalizāciju? Ko atbildēs attapīgs ekonomikas terminoloģiju nepārzinošs vidējais iedzīvotājs? Pārjautās: ko tas nozīmēs maniem un manas ģimenes izdevumiem?
Ja atbilde būs: «Mēs garantējam: tiklīdz tirgus tiks liberalizēts, gāzes cena nokritīsies uz pusi, bet par liberalizētu elektrību būs jāmaksā 40% mazāk nekā līdz šim!», tad atbilde būs: jā! Ja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts galvos, ka pēc tirgus atvēršanas tarifi noslīdēs zemāk par zemi, tad lai dzīvo liberalizācija! Ja galvojums ir melīgs, tad viduslaikos par nepatiesu galvojumu vienkārši nocirta galvu. No tā ir radies vārds – galvojums. Dot galvu ķīlā par teikto.
Vēl pirms pāris mēnešiem no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta stāstiem varēja saprast, ka Latvijas iedzīvotajiem pilnai laimei un labklājības pieaugumam pietrūkst tikai divu sīkumu. Pirmais – mājsaimniecību obligāta dalība elektrības brīvajā tirgū, otrais – gāzes tirgus liberalizācija. Kad tas notiks, tad Latvju mājsaimniecības pēc pārticības apsteigs ne tikai Amerikas bagātākās ģimenes, bet Kuveitas un Emirātu šeihu labklājību. Greznums un pārticība būs ikdiena ikvienam.
Taču notika neplānots incidents Eiropas mērogā. Gada sākumā Bulgārija pasteidzās un noliberalizēja savu elektrības tirgu pirms Latvijas. Bulgārijas lielākajās pilsētās, Varnu un Sofiju ieskaitot, parasti tik klusie bulgāru elektrības lietotāji, paņēmuši rokās armatūras stieņus, mēģināja uzsākt kulturālu diskusiju ar vietējiem pavļutiem. Bulgārijas valdība pret šādiem argumentiem bija bezspēcīga un steigā atkāpās. Taču Latvijā nav iespējas noslēpties no atbildības, iniciējot valdības krīzi. Tā var kaitēt pārejai uz eiro. Latvijas Pavļuts attapās un steigšus paziņoja, ka vairs neesot «gatavs valdībā virzīt tālāk jautājumu par elektroenerģi
jas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām jau no 1. septembra». Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 26. martā neslēpa pārsteigumu par ekonomikas ministra negatavības cēloni un sarkastiski piezīmēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) beidzot ir veikusi padziļināto analīzi par elektrības tirgu un acīmredzot ir izdarījusi secinājumus. Ministru prezidents arī sūdzējās, ka tā nav parādīta pat premjeram un nav iesniegta valdībā.
Par elektroliberalizācijas izputinošo ietekmi uz vidējo Latvijas ģimeni Pavļutam tagad nav šaubu. Sapratis, ka elektrības liberālisms var nesanākt, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uz karstām pēdām sāka paātrināti lobēt otru enerģētikas virzienu – gāzes tirgus liberalizācijas projektu. Ja neizdodas izsūkt darbaļaužu kabatas ar elektrības tarifa pieaugumu, tad iegrūdīsim valsti avantūrā gāzes nozarē.
EM paziņoja, ka nepieļaus kavēt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Daniels Pavļuts īpaši uzsvēra: «Pēdējo mēnešu laikā esam pieredzējuši vairākus mēģinājumus noraut stopkrānu braucošam vilcienam, bet tas nekādā veidā nemainīs manu pārliecību, ka Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijai ir jānotiek....»
Gāzes monopola ātrākas pārtraukšanas ideja (līdz 2017. gadam to liedz līgums ar Latvijas gāzes investoriem) tika bīdīta tik strauji, ka EM neatlika laika, lai satiktos ar Latvijas gāzes investoriem un noskaidrotu, cik desmitus (simtus) miljonu latu būs jāmaksā kompensācijās, ja Latvija izdomās vienpusēji līgumu lauzt. Lielie liberalizatori tā arī nav noskaidrojuši un informējuši valdību, ar cik lieliem zaudējumiem katrai Latvijas mājsaimniecībai būs jārēķinās pēc Pavļuta gāzes liberalizācijas avantūras.
19. martā Ministru kabinets kārtējo reizi uzdeva EM veikt to pašu darbu, kas, iespējams, jau ir paveikts attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām – tika uzdots analizēt gāzes tirgus liberalizācijas modeļu priekšrocības un trūkumus.
Latvijas valdībai jau tagad ir jāsāk veidot enerģētikas politikas kontūras gāzes nozarē pēc 2017. gada. Pirms būvēt liberalizācijas gaisa pilis, ir jātiek skaidrībā par to, kādas ir Latvijas gāzes akcionāru ilgtermiņa intereses un kādu piegāžu apjomus ar kādiem nosacījumiem Krievija var garantēt nākamajos 20 gados. Šis ir laiks, lai Ministru prezidents pārrunātu šos jautājumus ar Krievijas izpildvaru visaugstākajā līmenī.
