Portālā www.makroekonomika.lv Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite publicējusi skaistu pravietojumu par to, kas mūs sagaida pēc pievienošanās eirozonai:
«Patlaban Latvijā saistībā ar darbaspēka nodokļiem cilvēki uz rokas saņem vismazāko algu Baltijas valstīs, un latvieši riskē algu ziņā atpalikt arī no lietuviešiem. Savukārt eiro ieviešana un līdz ar to prognozējamais ekonomikas aktivitātes pieaugums ļauj sagaidīt arī straujāku algu pieaugumu Latvijā. Uzņēmumi varētu maksāt lielākas algas pēc pievienošanās eirozonai divu vienkāršu iemeslu dēļ. Pirmkārt, samazinātos izdevumi – pazustu valūtas konvertācijas izmaksas latu/eiro norēķinos un varētu lētāk iegūt attīstībai nepieciešamos kredītlīdzekļus. Otrkārt, palielinātos ieņēmumi – ārzemju investori izvēlētos ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos, kā arī palielinātos eksports uz eirozonas valstīm.» Tā kā šis pravietojums nes Latvijas Bankas vārdu, tad tas ir jāuztver kā precīzs LB ekonomiskās izpratnes attēlojums. Mēģiniet izprast, kā LB vadība saprot uzņēmējdarbības pamatus. Tātad – ja kāds uzņēmums paņems kredītu attīstībai nevis par 10,5% gadā, bet par 5,3% gadā, tad šā uzņēmuma vadība un īpašnieki momentā kredīta procentu starpību izmaksās algās saviem darbiniekiem.
Pravietojums par milzīgu algu pieaugumu, jo pēc iestāšanās eirozonā «ārzemju investori izvēlētos ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos» un radikāli «palielinātos eksports uz eirozonas valstīm», noteikti ir jāiegaumē un jāatceras.
Vai LB prezidents ir gatavs likt savu amatu ķīlā (likt ķīlā galvu mūsdienās laikam ir tumsonīgi) atkāpties, ja pēc iestāšanās eirozonā investīciju apjomi nepieaugs un būtiski nepalielināsies Latvijas eksports uz eirozonas valstīm? Ja LB prezidents nav ar mieru publiski paziņot, ka atkāpsies, ja šādas prognozes nepiepildīsies, tad graša vērtas ir Latvijas Bankas ekonomistu prognozes par eiro ekonomisko iespaidu. Tad tas būs tiešs apliecinājums, ka LB savu intelektuālo potenciālu izmanto propagandai, lai tikai uz brīdi apslāpētu skepticismu par pāreju uz eiro.
Lats jau sen ir cieši piesaistīts eiro. Nekādus papildu ieguvumus eksportam vai importam starp Latviju un eirozonu tehniska pāreja no eiro piesaistītā lata uz pliku eiro nedos. Taču LB tagad ir jauns lozungs: «Ekonomikai ir jābūt eiropropagandiskai.»
Lai kā vēlētos slāpēt tautas nepatiku pret pāreju uz eiro, taču veselā saprāta robežu no ekonomikas pamatprincipiem nevajadzētu pārkāpt, īpaši uzstājoties Latvijas Bankas vārdā. Diemžēl LB propagandaietekmē ne tikai iedzīvotājus, bet daudz vairāk tie ietekmē Latvijas politikas veidotājus. To liela daļa jau patiešām ir noticējusi propagandas meliem, kas domāti latvju tautas mazāk izglītotajai daļai.
Kāpēc ministram, valsts sekretāram vai departamenta direktoram uztraukties par eksporta kāpināšanu? Eksports skries kā raķete debesīs, tiklīdz iestāsimies eirozonā. Kāpēc ministram, ierēdnim vai aģentūras vadītājam kaut ko darīt, lai piesaistītu investīcijas? Investori paši sviedīs naudas pakas pāri Latvijas robežai, tiklīdz pulkstenis iezvanīs 2014. gada pirmo stundu un Latvija būs eirozonā. Valsts resursus var tērēt privātām interesēm, komandējumos var vizināties uz kūrortiem, darba laiku var veltīt politiskām intrigām. Viss tik un tā notiks. Ja augšupeja nesekos, tad vainīgi būs nevis ministri un politikas veidotāji, bet gan vainīgs būs... eiro.
Notiks jaunā Latvijas tradīcija – panākumu personalizācija un neveiksmju eiropeizācija.
Galvenā problēma ar pāreju uz eiro ir nevis eiro plusi vai mīnusi. Daļai cilvēku un uzņēmumu šī pāreja varbūt būs izdevīga un lielai daļai šī pāreja radīs zaudējumus, vislielākajai cilvēku daļai nekas principiāli nemainīsies.
Latvijas problēma ir tā, ka darbs valsts labā tiek aizvietots ar eiro gaidīšanas svētkiem, noņemot atbildību par sava darba sekām no sevis. Eiro atlikšana būtu šoka terapija, kas piespiestu aizmēzt no valsts pārvaldes tos, kas reģionālās attīstības politikas vietā trenkā Latvijas lāču kopēju un ar neprofesionālu eiropropagandu nomaskē savu nekompetenci un nemākulību.