Politika sniegputeņa laikā

17. decembris bija diena, kad, paklausot Rīgas mēra Nila Ušakova aicinājumam, atstāju auto stāvvietā un izmantoju iespēju braukt Rīgas sabiedriskajā transportā, uzrādot auto tehnisko pasi. Dienas vidū, ejot pa Dzirnavu ielu un vērojot, kā automašīnas maļas pa sniega putru padsmit centimetru biezumā, es sapratu, ka mans un vēl citi auto šeit šajā mirklī tikai palielinātu haosu.

Rīgas domes vadītāja politika, samazināt autotransporta intensitāti Rīgas centrā liela sniega laikā, ir apsveicama. Izvēlētais līdzeklis neprasīja lielu resursu izlietojumu un bija efektīvs instruments. Rīgas domes opozīcijas (Jānis Mārtiņš Skuja, RD frakcijas Demokrātiskie patrioti priekšsēdētājs – Latvijas Radio, 18. decembris) alternatīvais priekšlikums – lielu sniegputeņu laikā ļaut bez maksas izmantot sabiedrisko transportu māmiņām ar ratiņiem – ir vairāk nekā dīvains. Visu cieņu māmiņām, kuras izlems pie mīnus temperatūras sniegputeņa laikā kopā ar zīdaini izmantot opozīcijas sniegto iespēju, bet šāds priekšlikums satiksmes intensitāti nekādā mērā neatslogotu. Pekinā, Atēnās un daudzās citās pilsētās līdzīgos gadījumos lietotais risinājums ir cits. Tiek ieviests pagaidu aizliegums braukt ar auto atkarībā no reģistrācijas numura zīmes pēdējā cipara. Pirmajā sniegputeņu dienā drīkst braukt tikai auto, kuriem numura zīmes pēdējais cipars ir nepāra, bet otrajā puteņa dienā drīkst braukt tikai auto, kuriem numura zīmes pēdējais cipars ir nulle vai pāra skaitlis.

Ideja, kā samazināt satiksmes intensitāti liela sniega laikā, ir klasisks piemērs, kā realizēt konkrētu politiku.

Savukārt, klausoties Latvijas valdības koalīcijas gaudu dziesmas par to, ka Ušakova gājiens ir populisms, jo, risinot transporta problēmas sniegputeņa laikā, tiek aizmirsti vistrūcīgākie iedzīvotāji, tomēr ir jāatgādina, uz kādiem principiem balstās pašreizējo labējo līderu izpratne par politiku. Latvijas neoliberālais klans ar jēdzienu politika saprot ļoti primitīvu shēmu apkopojumu. Ja vēlētāji izvirza kādu problēmu, tad tā ir nevis jārisina, bet jāizmanto, lai izsludinātu jaunu iepirkumu. Ja rodas ilgtermiņa problēma, tad ir noteikti jābūvē liela ēka, jāizveido štatu saraksts un jāsāk apgūt lieli budžeta vai ES finanšu resursi.

Ja no šīs dāsnās valsts naudas plūsmas kaut kas paliek pāri, tad nākamā politika ir lemt, kuras sabiedrības grupas saņems žēlastības dāvanas pabalstu izskatā. Jebkura cita politika tiek pilnīgi nesaprasta un noraidīta.

Ušakova priekšlikums ar brīvbiļetes piedāvāšanu sabiedriskajā transportā uzpirkt autovadītājus, lai tie nebrauktu sniegputeņa laikā, ir attiecināms uz sabiedrību, kurā vienīgais instruments ir tirgus ekonomikas stimuli.

Sabiedrībā, kurā iedzīvotāji uzticas varai, bet vara – iedzīvotājiem, šāda uzpirkšana nebūtu vajadzīga. Pietiktu ar sabiedrības līdera aicinājumu attiecīgajā dienā atturēties no nevajadzīgiem braucieniem. Tikai Latvija vēl ir tālu līdz šādam ideālam. Pāriet uz idejām par kopēju sadarbību būs grūti.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais