Eiropas akciju tirgi rūkdami devās augšup, kad 27. novembrī Eiropas līderi paziņoja, ka Grieķija ir glābta. Grieķijas defolts tiek atlikts, jo Grieķijai tiek aizdota nauda, lai izpirktu valsts obligācijas, kuru izpirkuma termiņš iestāsies dažu tuvāko mēnešu laikā.
Tā kā jaunais aizdevums ir domāts veco saistību atmaksai, jaunu saistību uzņemšanās nozīmē, ka liela daļa veco (par gandrīz tikpat lielu summu) tiks dzēstas.
Vēlreiz atgādināsim, kas ir valsts bankrots (defolts). Valsts parasti aizņemas naudu, pārdodot obligācijas. Valdības obligācijas var pirkt bankas, investīciju vai pensiju fondi, parastie pilsoņi, citas valstis utt. Obligācijas tiek izlaistas uz konkrētu termiņu – mēnesi, gadu, vairākiem gadiem vai pat uz desmit gadiem. Kamēr obligācijas termiņš nav beidzies, ir jāmaksā procenti par aizņēmumu. Tiklīdz pienāk obligāciju beigu datums, valstij obligācijas ir jāizpērk, samaksājot to nominālu. Tad obligācijas skaitās dzēstas. Ja valstij nav līdzekļu, ar kuriem izpirkt obligācijas pēc to beigu termiņa, tad iestājas valsts bankrots (defolts). Parasti, ja valstij nav līdzekļu, ar kuriem izpirkt visas vecās obligācijas, tad valsts, pirms izpirkt vecās obligācijas, izlaiž jaunas un ar naudas līdzekļiem, kas iegūti no jauno obligāciju emisijas, samaksā tos parādus, kuru termiņš ir beidzies. Grieķijas gadījumā tā arī notiek. Šogad Grieķiju nepiemeklēja jau jūlijā solītais defolts, jo Grieķija izlaida īstermiņa (viena un trīs mēnešu) obligācijas, kuru pārdošanā iegūtos līdzekļus izmantoja, lai uzpirktu (dzēstu) vecās valsts obligācijas. Tikai īstermiņa obligāciju beigu datumi pienāk pēc dažiem mēnešiem un šādi problēmas netiek risinātas ilgtermiņā.
No 44 miljardiem eiro, ko Eiropas grupas valstis nolēma aizdot Grieķijai, šonedēļ 40 miljardi eiro tiks izmantoti veco obligāciju dzēšanai, nepieļaujot defoltu līdz pat nākama gada martam.
Taču Eiropas valstu piešķirtie papildu kredīti neatrisina Grieķijas parāda problēmu, bet tikai atliek brīdi, kad būs jāpieņem lēmums.
Grieķijas parādu krīzei ir divi risinājumi. Pirmais – pārtraukt aizdot Grieķijai naudu veco obligāciju dzēšanai un veco parādu atmaksai. Respektīvi, ļaut Grieķijai bankrotēt. Tā rīkojās Argentīna 2001. gadā. Tad ir defolts un visiem Grieķijas kreditoriem būs jāsanāk kopā, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk. Parastais ceļš ir tāds – kreditori vienojas, cik daudz var izspiest no bankrotējušas valsts, lai šīs valsts iedzīvotāji nebūtu motivēti savu izmisumu izlādēt terora aktos pret alkatīgo kredītu devēju pārstāvjiem vai to īpašumiem. Grieķijas gadījumā ir cerības savākt visus kreditorus kopā arī bez oficiāla defolta un piedāvāt pārstrukturēt kredītus, lai grieķiem nebūtu lielu motīvu no mierīgas protestu fāzes pāriet uz partizānu kara taktiku.
Tikai parādu restrukturizācija nozīmē, ka Grieķijas kreditoriem ir jāpiekrīt daļu no ieguldītā Grieķijas valsts obligācijās norakstīt zaudējumos. Problēma ir tā, ka visi kreditori nepiekrīt šādam risinājumam, jo iespējams, ka tie, kas neparakstīsies uz restrukturizāciju, būs daudz lielāki ieguvēji nekā tie, kas parakstīsies.
Šādas cerības tiek pamatotas ar notikumiem pēc Argentīnas defolta.
2001. gadā, kad Argentīna atzina valsts maksātnespēju, tās kopējie parādi bija 100 miljardi dolāru. Argentīnas kreditoru lielākā daļa vienojās par parādu restrukturizāciju, bet vairāki starptautiskie investori – kreditori, tostarp Elliott Capital Management un Aurelius Capital Management, atteicās piekrist parāda daļējai norakstīšanai un sāka tiesvedību pret Argentīnu, izmantojot ASV jurisdikciju.
Šā gada 21. novembrī Ņujorkas tiesas nolēma, ka Argentīnai ir jāsamaksā visa no Elliott Capital Management un Aurelius Capital Management saņemtā summa pilnā apmērā līdz 15. decembrim. Pēc Ņujorkas tiesas lēmuma kredītreitingu aģentūra Fitch samazināja Argentīnas kredītreitingu uzreiz par 5 pakāpēm.
Ja Argentīna būs spiesta pildīt Amerikas tiesas spriedumu, tad tas būs signāls visiem Grieķijas kreditoriem, ka tie, kas paliks ārpus restrukturizācijas vienošanās, būs lielāki ieguvēji nekā tie, kas piekritīs restrukturizācijas noteikumiem.
Argentīnas defolta risinājums ir signāls Eiropas Savienībai, ka Grieķija (un ne tikai Grieķija) nav glābjama, nemainot globālās finanšu pārvaldības un starpvalstu attiecību līdzšinējos principus.
Iegūtie 5 mēneši ir jāvelta nevis risinājumiem, kā bez oficiāla bankrota smukāk iedzīt Grieķiju parādu bezcerībā, bet jāsaprot, ka Grieķijas parādu krīze ir tika sīka detaļa no lielāka procesa. ES vadībai jāpiedāvā kopējs, globāls risinājums, kā izkļūt no slazda, kurā pasaules attīstītās valstis ievilka globālo finanšu tirgu visatļautība. Tautām nav jāatbild par korumpētām globālo spekulantu uzpirktām valdībām, kas iedzina savas valstis parādu bezizejā. ASV un Eiropas valstu valdībām ir jāsaņemas rēķinu par pasaules finanšu krīzi piestādīt patiesajiem vainīgajiem – globālajam finanšu sektoram.