Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei.
Augstākās izglītības padomes sašutumu izraisīja Izglītības un zinātnes ministrijas publiskoto augstskolu studiju programmu alternatīvs izvērtējums, precīzāk – informatīvais materiāls Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvā datu analīze).
No analīzes izriet, ka Malnavas koledžas līmenis (22. vieta) kvalitātē ir augstāks par Latvijas Universitātes (23. vieta) un Rīgas Tehniskās universitātes (25. vieta) līmeni.
Visu cieņu Malnavas un citām koledžām. Tās ir labas mācību iestādes, kuru uzdevums ir gatavot šobrīd darba tirgum nepieciešamos speciālistus. Pavisam citas prasības un vajadzības ir fundamentālajai zinātnei un uz inovācijām orientētām zinātņu nozarēm, kādas ir inženierzinātnes un dabaszinātnes. Izglītības ministrija vienus un tos pašus kvantitatīvos kritērijus izmantoja, vērtējot zemākā līmeņa profesionālās programmas un doktora studiju programmas, kurās ir pilnīgi cits prasību un kvalitātes līmenis. Vērtējot programmas, Izglītības un zinātnes ministrijas algotie eksperti secināja, ka Latvijā ķīmijā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, fizikā, matemātikā utt. neviena no augstskolām nepiedāvā augstākās kvalitātes programmas. Savukārt ar visaugstāko kvalitātes vērtējumu tika izcelta izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa specialitāte – sociālā antropoloģija.
Esmu pārliecināts, ka katra nozare pratīs sevi aizstāvēt. Tā kā esmu ģeogrāfijas zinātņu doktors, varu droši apgalvot, ka Latvijas dabaszinātnes, īpaši ģeogrāfija un ģeoloģija, ir daudz augstākā līmenī, nekā izriet no Izglītības ministrijas ekseļa tabulām.
Starptautisko ekspertu slēdziens par LU ģeogrāfijas un ģeoloģijas studiju programmām bija, ka tās ir ilgtspējīgas un atbilst Eiropas Savienībā realizēto studiju programmu prasībām. Universitātē realizētajās ģeogrāfijas un ģeoloģijas studiju programmās jau bakalaura līmeņa studenti piedalās lietišķos un fundamentālos pētījumos, kas noslēdzas ar zinātniskām publikācijām starptautiski citējamos izdevumos. Latvijas ģeogrāfija ir nozare, kurā ir izveidojusies cieša sasaite starp fundamentālo zinātni, zinātnes praktisko pusi un Latvijas aizsardzības (militārajām) stratēģiskajām interesēm. Latvijas ģeogrāfijas informācijas sistēmas ir pasaules līmenī un nodrošina Latvijas militārās topogrāfijas vajadzības, Zemes dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Jūras administrāciju u.c. institūciju vajadzības. GPS, kas atrodas moderni aprīkotās automašīnās, ir ģeogrāfijas informācijas sistēmu produkts. Satelīta navigācija ir jāuzklāj uz ģeogrāfu veidotās Latvijas kartes. Ģeogrāfu nopelns ir tas, ka Latvijas ģeogrāfijas informācijas sistēmas ir ar augstu inovācijas potenciālu. Tieši tāpēc LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā izveidotā Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieks.
Ģeogrāfijas bakalaura programma sagatavoja Latvijas meteorologus un klimatologus. Lai Latvijas uzņēmēji novērtētu vēja enerģijas ģeneratora atdevi (konkrēta vietā), ir jāveic vēja ātruma novērojumi, kas ir meteorologu darbs.
Ģeologi ir tie, kuri ir veikuši un tupina Latvijas dzīļu izpēti, kā arī nodrošina Latvijas būvniekus ar informāciju par inženierģeoloģiskajiem apstākļiem, būvējot ēkas, autoceļus un citus infrastruktūras objektus. Bez ģeologu darba Latvijas pašvaldības un mājsaimniecības nezinās, kādos slāņos un cik dziļi meklēt dzeramo ūdeni utt.
Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti, saskaitot un reizinot ekspertu ieliktos skaitļus, kādā no 62 kritērijiem nav ņēmuši vērā, ka vērtējums vairākumā gadījumu ir bijis ļoti subjektīvs, kas atkarīgs no ekspertu pieredzes, augstskolas un valsts, kuru viņš pārstāv. Tāpēc rodas jautājums, vai Izglītības un zinātnes ministrija ir pievērsusi uzmanību faktam, ka atsevišķi eksperti studentu un vieslektoru nodrošināšanu ar viesnīcām Latvijas Universitātē ir vērtējuši ar vērtējumu no 2 līdz 4, kaut gan iespējas izmantot universitātes viesnīcas visiem studentiem ir vienādas, neatkarīgi no fakultātes, kurā viņi mācās. Tikpat nekonsekventi ir vērtēta bibliotēkas pieejamība un citi rādītāji. Programmas, kas resursu taupības nolūkos Latvijā ir vienīgās, nesaņem punktus par sadarbību ar citām programmām. Ģeogrāfija un ģeoloģija Latvijā ir apgūstama tikai LU, tāpēc starptautiskie eksperti savu vērtējumu skaitļu izteiksmē neveica. Vērtējot nodrošinājumu ar finanšu līdzekļiem, starptautiskie eksperti daudzām studiju programmām ir ielikuši vērtējumu – nepietiekams. Šajā gadījumā valsts finansētām augstskolām, kur finansējumu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija, šāds vērtējums vairāk attiecas uz valsts ieguldījumu augstākajā izglītībā. Kāpēc par to ir jāsoda studiju programmā studējošie studenti un mācībspēki, kas ir pratuši piesaistīt papildu finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti? Šādu jautājumu ir ļoti daudz, kas rada pamatotas šaubas par ministrijas ekspertu veiktā darba kvalitāti Pārvērtējot Augstākās izglītības padomes pieaicināto starptautisko ekspertu slēdzienus, ministrija nedrīkstēja pieļaut ne mazāko paviršību, jo šoreiz ministra R. Ķīļa politiskais uzstādījums, ka Latvijā ir daudz vairāk nekvalitatīvu programmu, nekā to atzinuši starptautiskie eksperti, ietekmē daudzas zinātnes nozares, studentu un arī mācībspēku likteņus.
Var piekrist Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras viedoklim, ka svarīgākais ir pieaicināto starptautisko ekspertu viedoklis. Pēc tam citi, jau Izglītības ministrijas pieaicinātie ļaudis, voluntāri pārveidoja starptautisko ekspertu slēdzienus kvantitatīvās formās, būtiski izkropļojot ārvalstu ekspertu kvalitatīvo novērtējumu. Labas pārvaldības praksē tomēr uzticas pieaicināto ekspertu viedoklim, nevis šo ekspertu viedokļa voluntāram pārveidojumam.
Augstskolu reforma ir jāveic, taču vadoties no tautsaimniecības un valsts stratēģiskajām vajadzībām, saskaņā ar Eiropas augstākās izglītības novērtēšanas standartiem un vadlīnijām, nevis pieņemot lēmumus, kas balstīti uz ekseļa tabulas dīvainībām.
Savukārt Augstākās izglītības padomes sašutumu izraisa Izglītības un zinātnes ministrijas piekoptā daudzu studiju programmu un augstākās izglītības institūciju reputācijas graušana ar vienlaikus demonstrēto cinisko protekcionismu pret tām programmām un mācību iestādēm, kas izpelnījušās nepamatotu ministrijas algoto ekspertu labvēlību.