Svētdien Lietuvā notika konsultatīvs referendums – par vai pret Visaginas atomelektrostacijas būvniecību. 62% Lietuvas vēlētāju noraidīja AES celtniecību un tikai 35% balsotāju atbalstīja šo avantūru.
Lietuvas referendums ir tikai konsultatīvs, taču tā iznākums lielā mērā atspoguļo vēlētāju neuzticību projekta īstenotājiem – Tēvzemes savienības un Lietuvas kristīgo demokrātu koalīcijai. Gan Latvijā, gan Lietuvā gadiem ilgās manipulācijas ap Visaginas projektu radīja milzīgas aizdomas, ka, piesedzoties ar enerģētiskās vajadzības masku, tiek slēpts kārtējais milzīga apmēra politiskās korupcijas projekts. Kamēr Visaginas projektu rullēja pagaidām vēl amatā esošais Lietuvas premjerministrs Andrjuss Kubiļus, kurš pārstāv Tēvzemes savienības un Lietuvas kristīgo demokrātu koalīciju, apetīte pēc nepieciešamo investīciju miljardiem auga astronomiskos tempos.
Sākotnēji tika spriests par trim miljardiem eiro, kad katra Baltijas valsts iedotu vienu miljardu. Pēc tam projektā tika iekļauta kāda Lietuvas privātfirma, tad tā tika no projekta izslēgta, tālāk AES projektā iesaistījās Polija un kopējās tāmes lielums izauga līdz pat četriem miljardiem eiro. Tad, kad Polija no projekta izstājās, bet projektā iesaistījās stratēģiskais investors Hitachi, tas iezīmējās ar jaunu investīciju lieluma pieaugumu, sasniedzot piecus miljardus eiro. Taču, kad Lietuvas valdība sāka noapaļot projekta aprises, Lietuvas premjerministra Andrjusa Kubiļus apetīte pēc naudas pieauga jau līdz 6,8 miljardiem eiro. Jo, diskutējot ar investoriem, atklājās, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija bija aizmirsusi pieskaitīt «prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ».
No Latvijas Lietuvas premjerministrs pieprasīja tikai trīs lietas – attiecīgajā termiņā pārskaitīt vienu miljardu eiro, nepirkt lētāku elektrību no citiem piegādātājiem, bet apsolīt pirkt Visaginas AES saražoto par to cenu, kuru kopīgi noteiks Lietuva un alkatīgais stratēģiskais investors. Līdz šim Lietuvas valdības izpratne par Baltijas vienotību un līdztiesību ar Latviju bija izsakāma Jaroslava Hašeka literāro varoņu leksikā: «Dod miljardu un turi muti!»
Tikai to, ka zem enerģētiskās vajadzību un Baltijas enerģētiskās neatkarības lozunga, iespējams, ir nomaskēts korupcijas midzenis, norādīja arī tie Latvijas eksperti, kuriem bija iespēja kaut nedaudz pacelt slepenības plīvuru, kas pārklāj Visaginas finanses. Lūk, kā šā gada jūlijā uz Neatkarīgās jautājumu – «Vai ir jēga ieguldīt miljardu eiro, lai pēc tam pirktu elektroenerģiju par tirgus cenām. Mēs jau tagad elektroenerģiju pērkam par tirgus cenām bez miljarda ieguldījuma» – atbildēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis, profesors, Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis: «Es neredzu šeit loģiku. Varbūt ir kaut kādi mums nezināmi apsvērumi, norunas vai vienošanās. Neesmu pārliecināts, ka ir vērts ieguldīt miljardu uz tik ilgu laiku. Mani nošausmināja ieguldījuma atmaksāšanās ilgums. Ieguldām tagad miljardu. Pieņemsim, ka viss iet gludi un staciju uzceļ 2020. gadā. Līdz 2028. vai 2030. gadam visa peļņa tiks novirzīta kredītu apmaksai. Pēc 2030. un līdz pat 2038. gadam lielākā daļa no peļņas tiks novirzīta kredītu apmaksai. Uz papīra Visaginas AES paliek rentabla tikai pēc 2040. gada. Pēc 2040. gada mums nāks kaut kāda atdeve no pašlaik investēta miljarda. Šāda ekonomika man nav saprotama. Tā nav saprotama arī Lietuvā. [..] Savukārt, kad Latvijā ierodas Hitachi pārstāvji, tad vienīgais, ko viņi rāda, ir konstrukcija, bet uz jautājumiem par izmaksām, pašizmaksu un cenām nebija atbildes.»
No Latvijas tika pieprasīts miljards eiro, kura atdeve ir miglā tīta un apšaubāma. Ja Lietuva ar vai bez Kubiļus shēmām tomēr uzcels AES, tā pārdos par tirgus cenu elektroenerģiju pilnīgi visiem – gan tiem, kas kā Latvija investēs miljardu, gan ikvienam, kas neinvestēs neko.
Lietuvas vēlētāju attieksme pret Kubiļus atomshēmu ir skaidra un nepārprotama. Referenduma rezultāti padara vēl riskantāku jebkuru Latvijas iespējamo ieguldījumu šajā projektā. Referenduma rezultāts rada ļoti augstu projekta apturēšanas risku jebkurā tā stadijā, pat tad, ja jaunā Lietuvas valdība neņems vērā vēlētāju pausto nostāju. Tiklīdz pasaulē vai Eiropā notiks kārtējais incidents ar atomenerģiju, tad ar politisku lozungu – ka viņi būs tie, kas, tiekot pie varas, īstenos vēlētāju gribu – Lietuvā ir plaša telpa populistisku partiju panākumiem.
Lietuvas referenduma rezultāti ir signāls Latvijas valdībai nekavējoties izstāties no Visaginas AES projekta. Mums nav jāizgudro dīvainas shēmas, ar kuru palīdzību atrast miljardu Visaginas ieguldījumam. Ja patiešām valdības (vai Latvenergo vadības) rīcībā ir lieks miljards eiro, tad tas ir jāizlieto, attīstot elektroenerģiju ģenerējošas jaudas Latvijas teritorijā.