No 2008. gada Latvijā, Grieķijā un eirozonā tiek runāts par ekonomisko vai finanšu krīzi, bet publiski netiek īpaši apskatīts, kādi ir tiešie krīzes Eiropas Savienībā cēloņi. Tos apskatot, iespējams konstatēt tās pārvarēšanas iespējas.
19. gadsimtā Kārlis Markss aprakstīja pārprodukcijas krīzes. Arī 20. gadsimta lielākā krīze – Lielā depresija (20. gadsimta trīsdesmitajos gados) – bija pārprodukcijas krīze. Kas ir pārprodukcijas krīze? Ražotājs ir saražojis produkciju, kuru neviens nepērk par cenu, kas sedz tās ražošanai nepieciešamās izmaksas. Nepārdodot produkciju, ražotājs nesaņem ienākumus un nevar samaksāt saviem izejvielu piegādātājiem, algas strādniekiem un kredītus bankām. Strādnieki, nesaņēmuši ienākumus, pārtrauc pirkt preces, un bez naudas palikušie piegādātāji pārtrauc maksāt savus kredītus un pārtrauc ražot.
Pārprodukcijas krīzes balstās uz diviem pamata noteikumiem. Preces realizācijā ir ļoti liela ražošanas izmaksu proporcija, un pastāv lielas ražotāju cerības, ka attiecīgā prece būs vajadzīga vienmēr un lielā daudzumā.
Pārprodukcijas krīze bija vērojama Latvijas rūpniecībā 1991. un 1992. gadā, kad ļoti daudzas rūpnīcas turpināja ražošanu, kamēr noliktavās beidzās izejvielas, bet produkciju pārdot nebija iespējams un tā uzkrājās noliktavās, un strādniekiem algu maksāja produkcijas vienībās.
Kā izbēgt no pārprodukcijas krīzēm? Lielās depresijas cēloņu izpēte ir sniegusi atbildi uz šo jautājumu. Viena no atbildēm ir vienkārša. Ražot preces tikai pēc pasūtījuma un prasīt daļēju vai pilnīgu priekšapmaksu, kā arī ir svarīgi, lai uzņēmumiem būtu brīvība samazināt izmaksas (darbaspēkam) utt., samazinoties ražošanas apjomam.
Vai šodienas Grieķijas un eirozonas krīze ir pārprodukcijas krīze?
Lai atbildētu, jāanalizē, kā veidojās Latvijas un Grieķijas izaugsme pēdējos 12 gados. Apskatīsim ļoti vienkāršu ekonomisko modeli.
Iedomājamies valsti, kurā ir tikai 10 strādnieki ar gada ienākumiem 100 naudiņas katram. Inflācija ir nulle. Ražošanas produktivitāte ir maksimāla, un to nevar palielināt. Investīcijas nav nepieciešamas, un tās netiek veiktas. Nodokļu nav. Ir pilnīga brīvība iepirkt nesaražotās preces ārpusē, un šo procesu neietekmē valūtas kursi un rezerves. Kredītu apjoms starta brīdī ir nulle.
Vai ir iespējams straujš IKP pieaugums bez investīcijām, bez produktivitātes pieauguma?
Valsts IKP katru gadu ir konstants – 1000 naudiņas. Kā palielināt IKP?
Atbilde ir vienkārša – tiklīdz strādnieki sāks ņemt kredītus, nekavējoties sāksies IKP izaugsme.
Vienkāršības labad pieņemsim, ka visi kredīti tiek paņemti attiecīgā gada pirmajā janvārī un pilnībā iztērēti attiecīgajā gadā. Kredīti netiek atmaksāti, bet tiek regulāri maksāti procenti par kredītiem.
Kā mainīsies šīs nelielās valsts makroekonomiskie parametri, ja strādnieki sāks pakāpeniski palielināt kredītus? (Starta brīdī kredītu apjoms ir nulle.)
Pirmais izrāviena gads
Pirmais strādnieks aizņemas 50 naudiņas par 10% gadā. Cik liels būs kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā?
Formula ir vienkārša. Alga plus iztērētais kredīts mīnus procenti.
Ja to izteiktu kā IKP, tad šīs valsts IKP pieaugs par 4,5% gadā un būs 1045 naudiņas gadā.
Otrais izrāviena gads
Nākamajā gadā vēl viens strādnieks aizņemas 50 naudiņas par 10% gadā.
Gada patēriņš atkal būs algas + otra darbinieka iztērētais kredīts mīnus abu darbinieku kredīta procenti.
Kopējais valsts patēriņš otrajā izrāviena gadā būs 1085, bet IKP pieaugums 3,8% pret iepriekšējo gadu.
Trešais izrāviena gads
Trešajā gadā divi strādnieki aizņemas 100 naudiņas katrs par 10% gadā.
Gada patēriņš būs algas + divu strādnieku iztērētais kredīts mīnus visu kredītņēmēju nomaksātie procenti par kredītu.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1165, bet IKP pieaugums 7,3% pret iepriekšējo gadu.
Ceturtais izrāviena gads
Ceturtajā gadā strādnieki aizņemas vēl 250 naudiņas par 10% gadā.
Gada patēriņš būs algas + strādnieku iztērētais kredīts attiecīgajā gadā mīnus visu strādnieku kredīta procenti.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1190, bet IKP pieaugums 2,1% pret iepriekšējo gadu.
Piektais izrāviena gads
Piektajā gadā visi strādnieki palielinās savas kredītu saistības līdz 100 naudiņām katrs, visi kredīti ir par 10% gadā.
Gada patēriņš būs algas + strādnieku iztērētais šajā gadā kredīts mīnus visu strādnieku kredīta procenti.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1300, bet IKP pieaugums 9,2% pret iepriekšējo gadu.
Kā izskatās valsts ekonomiskie rādītāji pēc lielā izrāviena piektā gada?
Piecu gadu laikā IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis par 30%, ir pieaugošas labklājības sajūta. Bet valsts kopējais parāds ir sasniedzis 100% no reālā IKP un 100% strādnieku ikdienas patēriņš ir 90% no pirmskrīzes līmeņa, jo 10% ienākumu aiztek kredītu procentu nomaksā.
Patēriņš auga tikai un vienīgi tāpēc, ka straujāk palielinājās saistību apjoms. Tagad mēģināsim atbildēt uz jautājumu, vai ir iespējams turpināt izrāvienu?
Jā, ir! Sestais izrāviena gads
Valsts banka samazina bāzes kredīta likmi no 10% uz 7,5%. Un piedāvā visiem strādniekiem pārkreditēties. Katrs aizņemas 150 naudas par 7,5%, bet ar noteikumu, ka no jaunā kredīta tiek vispirms atmaksāts pilnībā vecais 100 naudiņu kredīts, kas paņemts par 10% gadā.
Gada patēriņš būs algas + jaunais kredīts mīnus atmaksātais vecais kredīts mīnus gada laikā nomaksātie kredīta procenti.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1387,5, bet IKP pieaugums 6,7% pret iepriekšējo gadu.
Tā kā visi kredītņēmēji ir nodemonstrējuši spēju nomaksāt visus savus kredītus, tad starptautiskā kredītreitingu aģentūra viņiem visiem piešķirs augsto A kredītreitingu.
Septītais izrāviena gads
Valsts banka samazina bāzes kredīta likmi no 7,5% uz 5,0%. Un piedāvā visiem strādniekiem pārkreditēties. Katrs aizņemas 210 naudas par 5,0%, bet ar noteikumu, ka no jaunā kredīta tiek vispirms atmaksāts pilnībā vecais 150 naudiņu kredīts, kas paņemts par 7,5% gadā.
Gada patēriņš būs algas + jaunais kredīts mīnus atmaksātais vecais kredīts mīnus gada laikā nomaksātie kredīta procenti.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1495, bet IKP pieaugums 7,7% pret iepriekšējo gadu.
Tā kā visi kredītņēmēji ir jau otrreiz nomaksājuši visus savus kredītus, tad viņiem visiem tiek piešķirts visaugstākais AAA kredītreitings.
Astotais izrāviena gads
Valsts banka samazina bāzes kredīta likmi no 5,0% uz 2,5%. Un piedāvā visiem strādniekiem pārkreditēties. Katrs aizņemas 280 naudas par 5,0%, bet ar noteikumu, ka no jaunā kredīta tiek vispirms atmaksāts pilnībā vecais 210 naudiņu kredīts, kas paņemts par 5,0% gadā.
Gada patēriņš būs algas + jaunais kredīts mīnus atmaksātais vecais kredīts mīnus gada laikā nomaksātie kredīta procenti
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1630, bet IKP pieaugums 9,0% pret iepriekšējo gadu.
Tā kā visi kredītņēmēji ir jau otrreiz nomaksājuši visus savus kredītus, tad viņiem visiem tiek saglabāts visaugstākais AAA kredītreitings.
Devītais izrāviena gads
Valsts banka samazina bāzes kredīta likmi no 2,5% uz 0,5%. Un piedāvā visiem strādniekiem pārkreditēties. Katrs aizņemas 360 naudas par 0,5%, bet ar noteikumu, ka no jaunā kredīta tiek vispirms atmaksāts pilnībā vecais 280 naudiņu kredīts, kas paņemts par 2,5% gadā.
Kopējais valsts patēriņš attiecīgajā gadā būs 1782, bet IKP pieaugums 9,3% pret iepriekšējo gadu.
Kā izskatās valsts ekonomiskie rādītāji pēc lielā izrāviena devītā gada?
Deviņu gadu laikā IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis par 78%, ir vispārējas labklājības sajūta. Turklāt astotajā un devītajā izrāviena gadā ikmēneša procenti ir samazinājušies, radot iespaidu par būtisku dzīves līmeņa kāpumu.
Kāda ir izaugsmes cena? Valsts kopējais parāds ir sasniedzis 360% no reālā IKP. Ikviens strādnieks ir parādā 3,6 savas gada algas. Patēriņš auga tikai un vienīgi tāpēc, ka straujāk palielinājās saistību apjoms. Šādi konstruēta izaugsme ir ļoti jutīga pret kredītu plūsmas apsīkumu un pret procentu likmju izmaiņām.
Vai ir iespējams turpināt izrāvienu?
Tiklīdz jauni papildu kredīti neienāks, sekos kolapss. Kas notiks, ja izrāviena desmitajā gadā kredītu likme 0,5% paliks nemainīga, bet kredītu pieplūdums būs nulle? Sekos IKP kritums par gandrīz 50%, un patēriņš būs atbilstošs algu lielumam mīnus maksājamie procenti. Šajā piemērā tas būs tuvs pirms buma laikam – 982 naudiņas gada laikā.
Reālā ekonomikā aina ir nedaudz sarežģītāka, jo to ietekmēs inflācija, investīcijas, patiesa izaugsme, valūtas kursi un valūtas resursu trūkums, procenta likmju maiņas utt. Kredītu ņemšanā piedalās ne tikai strādājošie, bet arī uzņēmēji, uzņēmumi un valstu valdības.
Taču tieši šādi veidojās tā saucamās izaugsmes un izrāviena bāze gan Latvijā, gan Grieķijā, gan ASV. ASV jau 2010. gadā kopējais uzņēmumu un iedzīvotāju parāds pārsniedza 360% no IKP. Izaugsme, kas tiek balstīta uz kredītu tērēšanu, šobrīd nav izaugsme: tā ir nākotnes ienākumu patēriņa pārnešana uz šodienu. Izaugsme, kas balstīta uz kredītu patēriņu, samazinās patēriņu nākotnē – brīdī, kad kredītus būs jāsāk atdot.
Tāpēc, kad kārtējā valdība sāk runāt par izrāvienu, tad pirmais jautājums ir – uz kā balstās plānotais izrāviens? Vai izrāvienu nodrošinās reāla ražošanas un produktivitātes palielināšana, vai tas ir kārtējais kredītu burbulis, lai ar īslaicīgiem ekonomiskiem panākumiem nodrošinātu Dombrovska valdošajai koalīcijai pārvēlēšanu uz nākamo termiņu.