Kā rīkoties, ja jūs uzaicina uz jauku ģimenisku pasēdēšanu, bet, atnākot uz viesībām kopā ar bērniem, ieraugāt, ka tajās tiek šņaukts kokaīns un lietotas citas narkotikas? Būs gan sašutums, gan rūgtums pret tiem, kas izmantoja jūsu uzticēšanos, lai jūsu ģimeni iemānītu zaņķī.
Šādas emocijas pārņēma ļoti daudzus, kas cerībā uz citas politikas radīšanu un kopēju darbību, lai mainītu Latvijas politisko vidi, 8. jūnijā ieradās uz AB dambja pasākumu. Daudzi bija pilnīgā apmulsumā, jo pagājušās trešdienas tā saucamie oligarhu kapusvētki Rīgā tipoloģiski bija identiski iznīcināšanas rituālam klasiskajā sātanismā.
Lai kā pragmatiskie Vienotības politiķi pūlējās distancēties no notiekošā, tomēr Oligarhu kapusvētki bija saskaņoti ar vairākiem Vienotības vadošajiem politiķiem un bija vairāku Vienotības deputātu 2. jūnijā Saeimā teikto runu iedvesmoti. Turklāt Oligarhu kapusvētki izskatījās pēc Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas sākuma.
Jau pasākuma reklamēšanas laikā nedaudz pārsteidza vārda kapusvētki lietošana. Kapusvētki latviešu tradīcijās ir gaišs pasākums. Tā ir tikšanās ar radiem un tuviniekiem, var teikt – savdabīgs radu salidojums, vienlaikus veicot kopēju darbu – uzkopjot un labiekārtojot senču un tuvinieku pēdējo atdusas vietu. Latviešiem kapusvētki nav tikai sērošana, šajā vārdā ir arī atkalredzēšanās prieks ar tiem, kas nav satikti ikdienas ritmā gada laikā. Pavisam cita slodze ir vārdam bēres. Tā ir sērošana un atvadas no tā, kas tiek apbērēts.
Tie trīs politiķi, kuriem bija veltīts 8. jūnija pasākums, joprojām ir dzīvi, tāpēc šo oligarhu leļļu dedzināšana un slīcināšana noteikti nav kapusvētki.
Gaišais vārds kapusvētki šā hepeninga apzīmēšanai, visticamāk, tika lietots, lai pievilinātu pēc iespējas vairāk publikas, jo, nosaucot pasākumu par Oligarhu bērēm, pulcētos daudz mazāk cilvēku un notiekošā maģiskais raksturs tiktu vairāk atsegts pirms pasākuma norises.
Vai atceraties, kas notika tovakar Daugavas krastmalā? Tika izveidoti tēli – oligarhu aizvietotāji, kuri pēc tam tika iznīcināti – dedzinot un slīcinot. Lai saprastu notiekošā simbolisko jēgu, ielūkosimies Sātana bībelē.
Ieskatam tikai neliels Andora Šandora Laveja Sātana bībeles fragments: «Lai nodrošinātu sava ienaidnieka iznīcināšanu, tev ir jāiznīcina viņa aizvietotājs! Viņu vajag nošaut, nodurt, novārdzināt ar slimībām, sadedzināt, satriekt, noslīcināt vai sakapāt gabalos vispārliecinošākajā veidā. Ir viegli saprast, kādēļ labās puses ceļa reliģijas noraida «izgrebtos tēlus». Iztēle, ko izmanto burvis, ir atbalsts materiālajai realitātei, kas pilnīgā pretstatā ezoteriskam garīgumam.» (132. lpp.)
Sātanisma rituālā pretinieka iznīcināšana notiek, iznīcinot pretinieka aizvietotāju, kas ar iztēli iemiesojas «tavu upuri pārstāvošā lellē» (141. lpp.).
Jāiztēlojas ienaidnieka iznīcināšana, «izmantojot grafiskus sava upura iznīcināšanas attēlus...» vai «radot tava upura galu aprakstošu literāru darbu» (141. lpp.).
Klasiskajā sātanisma rituālā tiek izveidota upura lelle un ar iztēles spēku ir jāiztēlojas, ka lellē iemiesojas tavs pretinieks, kas ir jāiznīcina. Lelle, kurā iemiesots iznīcināmais, ir jāsadedzina, jānoslīcina vai jāsadur ar asiem priekšmetiem. Atbilstoši Sātana bībelei, tas ir cilvēka upura iznīcināšanas rituāls.
Atgriežamies pie notiekošā Oligarhu kapusvētkos. Tajos izveidotas triju ienaidnieku lelles un tās tika nīcinātas – dedzinātas un slīcinātas, savukārt pūlis jūsmoja un iztēlojās savu iedomāto naidnieku bojāeju. Lai kādu māksliniecisku vai politisku jēgu meklētu 8. jūnija notikumos uz AB dambja, pasākums atbilst klasiskam sātanisma rituālam, kas sakņojas ļoti senos maģijas rituālos.
Tiem, kas vēl atceras Jaunā laika izveidi, nevajadzētu pārlieku brīnīties.
Viens no pirmajiem Jaunā laika valdes locekļiem – Lauris Šulcs – bija spiests atstāt gan Ministru prezidenta Einara Repšes palīga amatu, gan Jaunā laika jaunatnes nodaļas vadītāja, gan Jaunā laika valdes locekļa amatu pēc tam, kad kļuva zināms, ka šī persona publiski reklamēja savu dalību sātanistu rituālos (NRA, 26.03.2003.).
Tas arī izskaidro ļoti daudzu cilvēku instinktīvo nepatiku pret notiekošo uz AB dambja. Turklāt izraudzītā upura iznīcināšanai nemaz nav jābūt tiešai un fiziskai. Ja mērķis ir cilvēka morāla iznīcināšana, kad cilvēks zaudē augsto stāvokli sabiedrībā un materiālo patstāvību, tā varbūt ir vēl izsmalcinātāka un nežēlīgāka, salīdzinot ar rupju un fizisku nogalināšanu. Sātaniskas ir ne tikai orģijas uz AB dambja, bet viss kopums, ietverot arī grafisku iznīcinošu attēlu publicēšanu – «oligarhs aiz restēm» – vai verbālus paziņojumus TV3, ka Lembergs «bērēs vēlas būt mironis» utt. Pretinieka attēlošana roku dzelžos saslēgtam vai cietuma kamerā ir analoģiska sātanisma iznīcināšanas rituālam. Šis ir viens no argumentiem, kāpēc ir valstis, kurās ir strikti likumdošanas ierobežojumi šādu rituālu publiskai demonstrēšanai. Piemēram, Francijā pirms notiesājoša spieduma pasludināšanas ir aizliegts publicēt apsūdzēto attēlus, kuros tie redzami roku dzelžos utt.
Pēc būtības sātaniska ir arī tā izvēle, kas tiek piedāvāta jebkuram neitrālam Latvijas iedzīvotajam. Tev ir jāiesaistās sātaniskajos rituālos, vai arī tu tiksi uzskatīts par oligarhu atbalstītāju. Ikviens, kurš iebildīs pret notiekošo un apšaubīs šīs orģijas piederību kristīgai civilizācijai, var tikt pasludināts par oligarhu algotni un tam tiks piedraudēts ar boikotu un izstumšanu.
Nedaudz mulsina Latvijas tradicionālo reliģiju vienaldzība. Vēl šā gada martā vienpadsmit Saldus novada mācītāji dedzīgi protestēja pret grupas Lordi sātanisko raksturu, kad tā koncertēja festivālā Saldus saule. Par sātanisma orģijām uz AB dambja ir klusums. Iemesls acīmredzot ir dažu reliģisko vadītāju pārāk ciešā sasaiste ar vienu no tā saucamajiem oligarhiem. Reliģiskiem līderiem tomēr ir jācīnās ar vārdu un piemēru. Morāla dilemma, ko uzspiež sabiedrībai, ir pretīga. Vai nu tu iesaisties sātaniskos rituālos, vai arī tiksi ieskaitīts oligarhu pusē.
Ikvienam ir tiesības arī uz trešo izvēli. Ikviens drīkst nepiedot Šķēlem vai kādam citam no bijušajiem valsts pārvaldītājiem par viņa nodarījumiem, un tajā pašā laikā ikviens drīkst atteikties iesaistīties sātaniskajās orģijās. Katram jābūt tiesībām nepiedalīties šādā pasākumā.
Katram ir tiesības nepiedalīties šādās kampaņās kaut vai tāpēc, ka apgalvojums, ka viss ļaunums Latvijā nāk no trim nosauktajiem oligarhiem, ir bezkaunīga acu aizmālēšana, noslēpjot galveno Latvijas ļaunumu. Latvijas neatkarību nozaga finanšu un starpniecības sektora oligarhi! Neviens no nosauktā oligarhu trijnieka nav finanšu oligarhs! Taču, pateicoties finanšu oligarhu visspēcībai, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir nonākuši parādu verdzībā uz mūžu, bet finanšu oligarhu sataisītos parādus maksās vēl mūsu bērni un mazbērni.
Latvijas atdzimšana jāsāk nevis ar kopēju iesaistīšanos triju politiķu leļļu dedzināšanā, bet ar Latvijas problēmu cēloņu apzināšanu un ar kopējo apņemšanos pārveidot valsts pārvaldes sistēmu tā, lai mūsu nākotni nevarētu nozagt tirdzniecības un finanšu oligarhi. Savukārt Vienotības pragmatiskajai daļai ir jāatrod iekšējie spēki atgriezties kristīgā pasaulē, jo kādā brīdī pat ar pasīvu piedalīšanos sātaniskajos rituālos tiks pārkāpta tā ētiskā robeža, no kuras atpakaļceļš vairs nav iespējams.