Prezidenta vēlēšanu kampaņas iluminācija

Neatkarīgās prognozes (Aktīvi runā par gaidāmajām KNAB specoperācijām, 25.05.2011.) piepildījās neticami ātri. Latvijas iekšpolitiskās cīņas pret politiskajiem smagsvariem ir pārgājušas no debašu stadijas uz KNAB «operatīvo darbību» stadiju.

Plaša mēroga specoperācija norisinājās gan Rīgā, gan Ventspilī, veicot «procesuālas darbības» uzņēmumos un struktūrās, kas tieši vai netieši ir saistīti ar Latvijas politisko trijotni Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru.

Šādai skaļai un ar prezidenta vēlēšanu finiša taisni sinhronizētai operācijai varētu būt vairāki skaidrojumi. Var notiekošo uztvert kā taisnības un patiesības mirkli. KNAB, kas iesildījies ar slimnīcu valdes locekļu medībām, beidzot no sīkākām zivtelēm ir ķēries pie lielajām zivīm, tverot par oligarhiem dēvētos.

Tikai, lai arī cik skanīgus vārdus kāds izdomātu Latvijas uzņēmēju un politiķu apzīmēšanai un ja ar lamuvārdu «oligarhi» apzīmējam tos, kas bez tautas mandāta izlemj visus svarīgākos valsts politikas jautājumus, patiesībā īstie oligarhi jāmeklē aiz Latvijas robežām. Latvijas galvenos notikumus nosaka nevis vietējie politiķi vai «oligarhi», bet pavisam citas struktūras. Spriežot pēc WikiLeaks publiskotā, par visslepenākajiem Latvijas lēmumiem vispirms tiek noziņots ASV vēstniecībai. Savukārt neviena vietējā «oligarha» ietekme nelīdzinās tai ekonomiskajai ietekmei, kādu uz Latvijas lēmumiem un jebkura iedzīvotāja ikdienas dzīvi atstāja Stokholmas banku ofisos izlemtais, kas realizējas ar vietējo komercbanku lobiju starpniecību.

Savukārt no 2008. gada beigām Starptautiskais valūtas fonds pārspēj jebkura esošā vai bijušā «oligarha» ietekmi. Latvijas neatkarību nozaga Godmaņa valdība kopā ar starptautiskajiem kreditoriem. «Oligarhi» no Vašingtonas izlemj jebkuru pašu sīkāko lēmumu, sākot no tā, ko un kad privatizēt, beidzot ar vissīkāko budžeta izdevumu posteni. Finanšu ministrs jebkuru nebūtiskāko jautājumu brauc saskaņot nevis uz Ventspili vai Mākoņu rezidenci, bet gan uz Vašingtonu un Briseli.

Ja lozungs ir «Latviju brīvu no oligarhiem» un ar to tiek domāti tie, kas ir nelikumīgi uzurpējuši reālo varu mūsu valstī, Latvija ir jāatbrīvo no valūtas fonda un komercbanku lobiju pārlieku lielās ietekmes.

Tomēr KNAB specoperācijām ir arī citas interpretācijas. Var vadīties no uzskata, ka patiesie Latvijas saimnieki – «oligarhi» – ir Latvijas specdienestu vadītāji, kuri izlemj, kas būs prezidents un kas nebūs, un koriģē procesus ar laikus veiktiem arestiem vai citām «operatīvām darbībām». Var uzskatīt, ka notiekošais ir tikai viena cilvēka – Jutas Strīķes – individuālā iniciatīva, lai KNAB priekšnieka atvaļinājuma laikā ar skaļiem arestiem un kratīšanām nospodrinātu savu reputāciju un nodrošinātu sava krēsla stabilitāti, vienlaikus novēršot politiskajā līmenī diskutējamo ieceri vispār likvidēt KNAB kā tādu.

Tomēr tik vērienīgs pasākums neizskatās pēc vienas personas teātra. Pārāk lielas ir likmes kopējā spēlē.

Daudz ticamāk šķiet, ka notiekošais ir daudz plašāka politiska procesa detaļa. Lai Latvijas politikā veiktu principiālas pārmaiņas, tām ir jāskar visi varas līmeņi, sākot no prezidenta ievēlēšanas un beidzot ar valdības personāliju maiņu, tostarp ar likumīgām vai ne pārāk likumīgām metodēm neitralizējot (arestējot, iebiedējot) tos, kas var traucēt risināties šādam procesam. Iespējams, ka 25. maija notikumi ir pirmais signāls par principiālu Latvijas politiskās paradigmas (vispārējās koncepcijas) maiņu.

To, kādi ir notiekošā patiesie cēloņi un iemesli, varēs saprast visai drīz, jo visticamāk, ka nākamais elements šīs vasaras politiskajā puzlē ir prezidenta vēlēšanas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais