VID aktivitātes, viegli patramdot Latvijas nodokļu maksātājus par ārvalstīs gūtā ienākuma deklarēšanu, ir satraukušas daudzus.
Cilvēki, kas nopelnījuši pāris tūkstošus mārciņu, smagi strādājot un dzīvojot patiesi spartiskos apstākļos, ir vienkārši šokēti par to nodokļu lielumu, kāds viņiem būtu jāsamaksā par Anglijā (vai jebkurā citā valstī) nopelnīto, ja ievērotu Latvijas likuma burtu.
Latvijas nodokļu maksātājiem (rezidentiem) gandrīz puse no nopelnītā (ja citviet nodokļi nav iekasēti) ir jāsamaksā kā sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Īpaši neapskaužamā situācijā nonāk tie Latvijas iedzīvotāji, kas brauc darbā uz Lielbritāniju tikai pāris mēnešus gadā. Lielbritānijā neapliekamais minimums ir aptuveno 5000 mārciņu. Tāpēc līdz šai summai Latvijas strādājošajam praktiski visa alga tiek izmaksāta uz rokas, bet, atgriežoties Latvijā, nodokļos ir jāsamaksā no 2000 līdz 2500 mārciņām.
Tas var nepatikt, bet tāds ir likums. Tie, kas ar šo likuma normu saduras, saprot, cik absurda ir Latvijas nodokļu sistēma, apliekot darbaspēku ar milzīgi lieliem nodokļiem jau no relatīvi nelielām summām.
Teorētiski ES darbojas informācijas apmaiņas sistēma starp ES valstu nodokļu administrācijām. Informācija par Latvijas rezidentiem, kas ir guvuši legālus ienākumus citās ES dalībvalstīs, var nonākt Latvijā, un VID var vienkārši veikt nodokļu uzrēķinu.
Kādi ir risinājumi, lai no tā izvairītos? Pirmais risinājums ir pelēkā ekonomika. Oficiālais Vācijas darba tirgus Latvijas darba ņēmējiem tiks atvērts tikai 1. maijā. Tikai – tagad Vācijā ir pilns ar Latvijas (un ne tikai Latvijas) strādniekiem, kas nelegāli strādā un saņem atalgojumu aploksnēs. Turklāt Vācijas valdība uz šiem procesiem skatās caur pirkstiem, jo nelegāli nodarbinātie nevar pretendēt uz Vācijas pabalstiem un sociālo aizsardzību. Starp ES nodokļu pārvaldes institūcijām nenotiek informācijas apmaiņa par aplokšņu algās samaksāto, un līdz ar to Latvijas nodokļu maksāšana vai nemaksāšana ir uz nelegāli nodarbinātā sirdsapziņas. Otrs ceļš jau ir godīgajiem. Lai nemaksātu Latvijas nodokļus, ir jākļūst par citas ES valsts rezidentu.
ES pilsoņi var brīvi izvēlēties dzīves vietu. Nodzīvojot vairāk nekā sešus mēnešus Anglijā, ikvienam jau ir pienākums maksāt nodokļus pēc Anglijas likumiem. Izvairīšanās no šā pienākuma var draudēt ar lielām nepatikšanām no tās zemes nodokļu institūcijas (vietējā VID), kurā cilvēks nodzīvojis vairāk nekā 6 mēnešus viena gada laikā. Teorētiski Latvijas iedzīvotājam vajadzētu informēt Latvijas VID par to, ka cilvēks kļuvis par citas valsts nodokļu maksātāju. Taču ES ir domāta Eiropas pilsoņu ērtībai nevis tam, lai pilsoņus terorizētu. Ikviens, kurš saņem Anglijas sociālās apdrošināšanas numuru un sāk iesniegt nodokļu deklarāciju Anglijā, var labticīgi pieņemt, ka izslavētā informācijas apmaiņa starp ES valstu nodokļu institūcijām strādā un Latvija tiks informēta, ka no šā gada viņš jau ir Anglijas rezidents.
Latvijas VID nevajadzētu pārcensties ar Latvijas likuma burta formālu izmantošanu pret citu valstu nodokļu maksātājiem. Ja, nedod dievs, atklāsies, ka Latvijas VID sāk piestādīt nodokļu rēķinus britu rezidentiem un britu nodokļu maksātājiem, tad Latvija iegūs nelabu slavu visas ES mērogā.
Turklāt VID represijas var izraisīt lavīnveida atteikšanos no Latvijas nodokļu maksātāja statusa.
Savukārt tiem, kas ārzemēs nedzīvo vairāk par 6 mēnešiem gada laikā, ir jāmaksā nodokļi Latvijā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un aizpildot D2 pielikumu. Pagaidām Latvijas valdības rūpju lokā ir tikai konsolidācijas spēlītes. Ja valdībai rūp Latvijas nākotne, tad nekavējoties ir jāsakārto jautājums par godīgu nodokļu aplikšanu par ārzemēs gūtajiem ienākumiem.
No nodokļu nomaksas ir jāatbrīvo tā ārzemēs gūto ienākumu daļa, kas ir uzskatāma par izdevumiem ienākuma gūšanai. Proti, nodokļi būtu jāmaksā tikai par to ārzemēs gūto ienākumu daļu, no kuras tiktu atņemti transporta izdevumi, īres izdevumi un uzturēšanās izdevumi ārvalstīs. No pārpalikuma tad arī būtu jāmaksā nodokļi. Tad vienkāršs darba meklētājs tiktu pielīdzināts tai nodokļu minimizācijas shēmai, kuru jau sen legāli īsteno citas uzņēmējdarbības formas (SIA).
Pašreizējie noteikumi ir netaisni, iedzīvotāji tos uzskata par netaisniem, un tie tikai veicina nelegālo nodarbinātību.