3. aprīlī Kazahstānā notika ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās Nursultans Nazarbajevs saņēma 95,5% vēlētāju balsu. Kazahstāna ir prezidentāla republika, tāpēc šeit prezidenta vēlēšanām ir galvenā nozīme valsts nākotnes virzienam.
Demokrātijas uzdevums ir nodrošināt, lai vēlēšanas pēc iespējas precīzāk un godīgāk atspoguļotu iedzīvotāju noskaņojumu, uzskatus un iedzīvotāju attieksmi pret pretendentiem uz politisko varu. Ja vērtēt pēc šāda kritērija, tad Kazahstānas prezidenta vēlēšanas bija demokrātiskas, jo to rezultāti sakrīt ar iedzīvotāju noskaņojumu un attieksmi, kāda bija novērojama gan pirms vēlēšanām, gan vēlēšanu dienā.
Latvijā vēl tikai norisinās diskusijas, vai mums ir nepieciešams tautas vēlēts prezidents. Šajā demokrātijas attīstības jautājumā Kazahstāna ir jūtami apsteigusi Latviju, jo Kazahstānā prezidentu vēlē visi balsstiesīgie.
Tiesa, Kazahstānā ir atšķirīga valsts pārvaldes sistēma ar izteiktu varas vertikāli. Kazahstānas prezidenta vara ir ļoti liela. Pašvaldības netiek vēlētas, bet apgabalu gubernatorus (akimus) ieceļ prezidents. Līdz ar to vietējās varas lēmumi ir tieša prezidenta atbildība. Var pat teikt, ka prezidenta popularitāte ir cieši saistīta ar akimu izvēli un to, cik atbilstoši sabiedrības interesēm akims strādā. Manghistau apgabalā, kurā viesojos vēlēšanu laikā, visdažādāko līmeņu sarunās, gan ar uzņēmējiem, gan pensionāriem, gan vienkāršiem cilvēkiem uz ielas, varēja dzirdēt tikai komplimentus un atziņu, ka apgabalam ir paveicies ar gubernatoru. Savukārt, kad decembrī līdzīgi diskutēju ar kazahiem Astanā, tad nācās uzklausīt ļoti daudz kritikas par vietējā akima lēmumiem. Zināmā mērā tas izpaudās arī vēlēšanu rezultātos. Manghistau apgabalā vēlētāju aktivitāte bija virs 90%, bet Astanas pilsētā ap 60%.
3. aprīļa vēlēšanu iznākums bija viegli prognozējams, jo Nursultans Nazarbajevs ir uz ļoti augsta popularitātes viļņa. Ekonomiskā krīze Kazahstānu piemeklēja agrāk nekā Latviju. Kazahstāna 2009. gadā izdarīja tieši to, ko nevēlējās un ko nepaveica Latvijas vadība. Kazahstāna par 22% devalvēja nacionālo valūtu tengi. Taču galvenais – Kazahstāna atteicās no sava valsts budžeta apmaksāt privāto baņķieru nozagto vai Amerikas biržu spekulācijās paspēlēto. Bankrotējušo banku starptautiskie sindicētie kreditori saņēma 20–40 centu par katru dolāru. Kazahstānas prokuratūra tagad lūdz starptautisku palīdzību, lai sadzītu nozagtās naudas pēdas, tikai Latvijas Ģenerālprokuratūra nediplomātiski atteica izmeklēt to miljardu likteni, kas no Kazahstānas banku sektora tika aizplūdināti ar Latvijas komercbanku palīdzību.
Kazahstānā ekonomiskā izaugsme jau ir stabilizējusies un atjaunojusi investīciju plūsmu. Prezidenta popularitāti veicina arī tas, ka Kazahstāna ir visatvērtākā no Vidusāzijas valstīm. Kazahstānas iedzīvotājiem ir brīvi pieejami ārvalstu TV kanāli, internets. Kazahi, ceļojot uz Uzbekistānu un Turkmenistānu, ir šokēti par tiem informācijas brīvības ierobežojumiem, kas ir šajās valstīs.
Vislielākais atbalsts Nursultanam Nazarbajevam ir vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū. Kazahstānas ekonomisko stabilitāti padomju laikā pēc PSRS sabrukuma nomainīja pilnīgs ekonomikas sabrukums. Visgrūtākais laiks bija ap 1995. un 1996. gadu, kad ekonomisko grūtību dēļ gandrīz divi miljoni Kazahstānas iedzīvotāju, galvenokārt krievi, pameta šo republiku. Vecā paaudze valsts stabilizāciju pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās saista ar Nursultanu Nazarbajevu. Ar viņa īstenoto multinacionālo un multireliģisko politiku saista to, ka atšķirībā no citām Vidusāzijas valstīm Kazahstānā nav piedzīvotas kaut cik jūtamas etniskas un reliģiskas nesaskaņas utt. Vecākās paaudzes (40 un vecāki), ar kurām tikos un runājos, pauda stingru atbalstu līdzšinējam prezidentam.
Līdz ar to vēlēšanu rezultāti, kad 95,5% no tiem, kas piedalījās vēlēšanās, nobalsoja par Nursultanu Nazarbajevu, nebija pārsteigums. Tas sakrita ar kazahu teikto gan pirms vēlēšanām, gan pēc balsošanas. Pat tie nedaudzie manu sarunu biedri, kas izteicās, ka labprāt redzētu pārmaiņas valsts kursā, pauda viedokli, ka diemžēl neesot līdzvērtīga līmeņa līdera, par ko varētu balsot.
Galvenā ārkārtas vēlēšanu intriga nebija par to, cik liels būs atbalsts – 90 vai 97 procenti – Nursultanam Nazarbajevam, kuru rādīja visdažādākās vēlētāju aptaujas. Galvenā intriga bija, cik liels vēlētāju skaits piedalīsies balsojumā. Opozīcija aicināja vēlēšanas boikotēt, un tāpēc vēlēšanās nepiedalījušos skaitam būtu jāparāda, cik liela ir opozīcijas ietekme. Tomēr, kā liecināja vēlēšanu rezultāti, vēlēšanās nepiedalījušos skaits kaut cik jūtams bija tikai galvaspilsētā Astanā un lielākajā pilsētā Almati (ap 40%). Lai gan uzskatīt, ka visi, kas nebalsoja, ir opozīcijas pusē, nav pareizi. Kazahstānā vēlētājs var balsot tikai iecirknī, kurā atrodas viņa oficiālā dzīvesvieta. Tiem, kas vēlēšanu dienā gribēja balsot citviet, pirms tam bija savā iecirknī jāizņem izziņa, pārreģistrējot savu balsošanas vietu.
Man iznāca apmeklēt kādus astoņus vēlēšanu iecirkņus. 141. Aktau vēlēšanu iecirknī biju liecinieks gadījumam, kad vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja atteica sievietei balsot, jo viņas pieraksta vieta bija Almati. Likums neatļauj. Kad sieviete ļoti neapmierināta atstāja iecirkni, pajautāju, par ko viņa balsotu, ja viņai to ļautu? Sieviete atbildēja, ka noteikti par Nazarbajevu.
Redzot šādu vēlētāju noskaņojumu, bija loģisks jautājums, uz ko cerēja pārējie trīs prezidenta vēlēšanu kandidāti. Komunistiskās partijas kandidāts Žambuls Ahmendbekovs uzvaras gadījumā solīja nacionalizēt svarīgākās ekonomikas nozares. Kompartija Kazahstānā nav populāra pat pensionāru vidū un kompartija vēlēšanas izmantoja kā tribīni, lai vairotu savu popularitāti un gatavotos parlamenta vēlēšanām. Savukārt prezidenta kandidāts Mels Jeluszovs preses konferencē neslēpa, ka uzvarēt nemaz necerēja. Viņš paskaidroja, ka piedalās tāpēc, ka prezidenta vēlēšanu kampaņa ir visas valsts līmeņa tribīne, lai aicinātu cilvēkus pieņemt zaļās idejas un zaļo domāšanu. Prezidenta kandidātiem tika piešķirti raidlaiki TV un atvēlēta vieta laikrakstos. M. Jeluszovs šo iespēju izlietoja, lai reklamētu paša vadīto Ekoloģisko savienību.
Par iedzīvotāju vairākuma noskaņojumu šaubu nebija pat Kazahstānas pārvaldes modeļa kritiķiem. Tomēr 3. aprīļa vēlēšanas nav vienkāršas kārtējās prezidenta vēlēšanas. Kad jautāju kazahiem, kas viņus uztrauc visvairāk, tad atbilde bija, kas būs pēc Nursultana Nazarbajeva. Nav šaubu, ka šodien viņš ir spēka briedumā. Tomēr prezidenta vecums – 71 gads – nozīmē, ka agrāk vai vēlāk jautājums par līdera maiņu būs jāizvirza.
Tieši šis jautājums visvairāk uztrauc veco Kazahstānas paaudzi. Pēdējā laikā pasaulē un Tuvajos Austrumos ir pārāk daudz piemēru, kad varas maiņa izraisa jukas, nemierus, ekonomisko lejupslīdi un pat pilsoņu karu. Nākamajos piecos Nursultana Nazarbajeva prezidentūras gados Kazahstānas ļaudis sagaida, ka tiks izstrādāta sistēma, kas nodrošinās harmonisku varas maiņu nākotnē, lai līdera maiņa nākotnē neapdraudētu valsts attīstību un valsts iekšējo drošību.