Latvijas virzība projām no ES
Pagājušajā nedēļā notika ļoti zīmīgs notikums. No 3. aprīļa Latvija daļēji nodalījās no ES brīvās preču apmaiņas sistēmas. 2. aprīļa oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēts veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums – no 3. aprīļa aizliedzot no Latvijas eksportēt tās zāles, «kuras vietējā tirgū nepieciešamas ārkārtējā situācijā».
Zāļu valsts aģentūrai tika dots uzdevums izveidot sarakstu, bet farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību, tagad ir aizliegts eksportēt Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē publicētus medikamentus gan uz «trešajām valstīm», gan uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kurās ietilpst arī visas ES dalībvalstis.
Rīkojums esot izdots, «ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, lai aizsargātu Latvijas pacientu dzīvības un veselības intereses Covid-19 infekcijas izplatības laikā». Ir atruna, ka rīkojums neattieksies uz valstu savstarpējās palīdzības lūgumiem.
Acīmredzot «esošā epidemioloģiskā situācija» ir tik traģiskas bezcerības pilna, ka Ilzei Viņķelei ar stingru roku bija jāparaksta rīkojums, kas nozīmē atteikšanos no svarīgas ES pamatvērtības - daļēji pārtraucot brīvu preču kustību pāri ES dalībvalstu robežām.
Šīs nedēļas pirmās dienas - 6. aprīļa - rīts mūs sagaidīja ar kārtējo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopoto datu ziņojumu par «esošo epidemioloģisko situāciju». Latvijā pēdējās diennakts laikā tika atklāti tikai deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimnīcās visā valstī bija ievietoti 44 Covid-19 slimnieki (no tiem 39 pacientiem slimības gaita vidējā formā, bet pieciem pacientiem smagā formā). Visiem pārējiem ar Covid-19 inficētajiem slimības simptomu nebija vai slimības izpausmes bija vieglā formā, tāpēc tie slimnīcās netika uzņemti.
Ilzes Viņķeles rīkojums aizliegt zāļu eksportu ir pilnīgi neatbilstošs «esošajai epidemioloģiskajai situācijai» Latvijā. Vai nu mēs kaut ko nezinām par «esošās epidemioloģiskās situācijas» patiesajiem apmēriem, kaut kas tiek slēpts - statistiku un datus vilto, tos uzlabojot, lai nomierinātu sabiedrību, vai arī veselības ministre izmanto situāciju, lai noteiktu nesamērīgus ierobežojumus, un izmanto savu varu primitīvai varas demonstrācijai.
Protams. Neilgi pirms inficēto cilvēku skaita strauja pieauguma sākuma, vairākas valstis noteica īpašu regulējumu medicīniska aprīkojuma ražošanai un tirdzniecībai. Marta sākumā Vācijas valdība aizliedza sejas masku eksportu no Vācijas. Tolaik arī Francijas valdība pārņēma kontroli pār visiem sejas masku krājumiem, nosakot, ka tās ir pārdodamas tikai valsts institūcijām utt. Rīkojumiem bija preventīvs raksturs, un vienlaikus noteikti lēmumi iztrūkstošā medicīnas aprīkojuma ražošanas uzsākšanai vai arī to importam no citu valstu ražotājiem nepieciešamajā daudzumā.
Kas traucēja Latvijas Veselības ministrijai no 13. marta veikt pasūtījumus pie pasaules lielākajiem zāļu ražotājiem, lai tie saražo Latvijas vajadzībām visas tā zāles, kuras tagad - aprīļa sākumā - Latvijas slimnīcām būs nepieciešamas milzīgos daudzumos, ja vien Ilzes Viņķeles bažas par milzīgu noteiktu zāļu pieprasījuma pieaugumu tieši tuvākajā laikā apstiprināsies? No ārkārtas apstākļu ieviešanas brīža visi birokrātiskie šķēršļi valsts iepirkumiem taču tika atcelti.
Šokē ne jau Latvijas politiķu nemākulīgās izdarības īpašo apstākļu laikā. Pieļaut kļūdas visai neparastos apstākļos nav nekas īpašs. Nepārsteidz arī tas, ka Latvijas politiķi izmanto varu, kas tiem ir dota īpašajā stāvoklī, lai nemākulīgi demonstrētu apņēmīgas un drosmīgas rīcības imitāciju. Šāda rīcība kaut kur ir dziļi cilvēcīga, lai gan nepieņemama. Taču patiesi šokē Latvijas un citu ES dalībvalstu politiķu vieglprātīgā attieksme pret vērtībām, kuras izveidoja un nosargāja Eiropas Savienība. Tie paši politiķi, kas vēl vakar bija vislielākie federālisti, kuri visus tos, kas bija piesardzīgi par to ātrumu, ar kādu eiro integrācijas ekstrēmisti vēlējās likvidēt nacionālo valstu patstāvības pēdējās paliekas, dēvēja par nacionālistiem un tumsoņiem, tagad piedalās sacensībā, graujot ES vērtības un sasniegumus.
Marta sākumā lielākā daļa ES dalībvalstu, Latviju ieskaitot, slēdza savas robežas citu ES dalībvalstu pilsoņu brīvai kustībai. Taču tika solīts, ka citas ES vienojošās vērtības - brīva preču kustība - paliks. Bija brīži uz vairāku valstu robežām (Polijas, Vācijas, Lietuvas - Polijas un pagājušajā nedēļā uz Latvijas - Lietuvas robežas), kad, izpildot noteiktus valdību rīkojumus, kravas auto plūsma (preču pārvadājumi) faktiski apstājās, tomēr, iejaucoties ārlietu ministriem, valstu un valdību vadītājiem izdevās preču plūsmu normalizēt. Taču Latvijas politikā iezīmētā virzība apdraud arī šo svarīgo ES vērtību - brīvo preču kustību.
Latvija no marta jau atteikusies no brīvas ES pilsoņu kustības. Pēdējos divus gadus politiķi pārspīlēti un nesamērīgi ieviesa t. s. Moneyval rekomendācijas Latvijā, kas faktiski iezīmēja daļēju izolāciju no brīvas kapitāla kustības ES telpā. Savukārt tagad, īstenojot idejas par brīvas preču kustības ierobežojumiem, Latvijas politiskie līderi signalizē par gatavību nodalīties no svarīgākajām ES brīvībām un vērtībām.
Lielā mērā šis laiks ir patiesības mirklis. Tāpēc ielāgosim, kuri Latvijas politiķi neiztur tos pārbaudījumus, kurus viņiem bija jārisina šajos neprastajos apstākļos.