Vīruss samazina naftas cenas

Starptautiskā enerģētikas aģentūra pirmo reizi pēc 2008. un 2009. gada krīzes publiskojusi prognozi, paredzot, ka šogad globālais naftas pieprasījums samazināsies.

To, ka liela pieprasījuma pieauguma šogad nebūs, varēja prognozēt jau šā gada sākumā. Eiropā šā gada ziema ir viena no siltākajām klimatisko novērojumu vēsturē. Ja ziema ir siltāka nekā parasti, tad tas nozīmē mazāku enerģijas patēriņu. Uzkrātie degvielas un kurināmā krājumi netiks pilnībā iztērēti, un nākamajai sezonai būs jāiepērk mazāks degvielas un kurināmā daudzums. Siltākas ziemas Eiropā samazina energoresursu patēriņu un pieprasījumu pēc fosilajiem derīgajiem izrakteņiem.

Tomēr daudz lielāku ietekmi uz fosilo energoresursu pieprasījumu jau izraisīja un vēl izraisīs vīrusa Covid 19 pandēmija. No šā gada janvāra ir ievērojami samazinājušies aviācijas pārvadājumu apjomi. Uz karantīnā iekļautajām teritorijām lidojumi tiek pilnībā pārtraukti. Daudzas valstis nosaka pilnīgu savu aviokompāniju lidojumu aizliegumu uz visām valstīm ar strauju vīrusa izplatību. Bez tiešajiem aizliegumiem ir vērojams ievērojams pieprasījuma samazinājums. Viens no ieteikumiem, kā samazināt inficēšanās riskus, ir atlikt visus ceļojumus bez ļoti būtiskas nepieciešamības. Turklāt ceļotājiem ir visai riskanti doties arī uz tām teritorijām, kuras pašlaik nav iekļautas karantīnas zonā. Pārmaiņas var notikt dažu dienu laikā, un ikvienam ceļotājam ir visai augsts risks, iekļūstot teritorijā, kurai pēkšņi tiks noteikts izceļošanas aizliegums, tikt ieslodzītam karantīnā uz vismaz 14 dienām, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šādi riski veicina aviācijas pārvadājumu paprasījuma samazināšanos. Turklāt, ņemot vērā epidēmijas riskus, tiek atceltas un pārceltas sporta sacensības, zinātniskas konferences, starptautiskas apspriedes un pasākumi. Daudzas konferences no klātienes pāriet uz tiešsaistes un videokonferenču režīmu. Ja tā notiek, tad daudzi lidojumi nav vajadzīgi un paprasījums pēc aviopārvadājumiem samazinās. Epidēmijas riski un noteiktie aizliegumi un ierobežojumi samazina ne tikai aviācijas transporta, bet arī citu transporta veidu pārvadājumu apjomu.

Otras nozīmīgs faktors, kas sekmēja naftas produktu pieprasījuma samazināšanos, ir ražošanas pārrāvums Ķīnā. Daudzi Ķīnas uzņēmumi pēc karantīnas aizliegumu noteikšanas bija spiesti uz laiku (janvārī, februārī un martā) pārtraukt ražošanu. Tā kā Ķīna ir viens no lielākajiem naftas importētājiem pasaulē, naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā izraisīs būtisku ietekmi uz naftas cenām pasaulē.

Ņemot vērā šos apstākļus, Naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC mēģināja vienoties ar citām naftas eksportētājvalstīm, kuras nav OPEC dalībvalstis, par ievērojamu naftas ieguves vienlaicīgu samazinājumu, la,i piedāvājumam samazinoties, naftas cenas paaugstinātos. Taču Saūda Arābijas un Krievijas līderi nespēja atrast kopēju valodu. Tāpēc jau 8. martā Saūda Arābijas valsts naftas kompānija Saudi Aramco samazināja naftas eksporta cenu par piekto daļu. Naftas cenas starptautiskajā tirgū (atkarībā no naftas šķirnes) samazinājās līdz 32-36 ASV dolāriem par barelu. Pēc šāda soļa Krievijas rubļa vērtība nokritās līdz četros gados zemākajam līmenim.

Vispirms ir jāatzīmē, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas nozīmē iespēju, vismaz uz kādu laiku, pirkt lētāku degvielu. Degvielas ražotājiem un tirgotājiem tagad būtu godīgi jāpazemina degvielas cena līdz jaunajam naftas cenu līmenim. Tomēr jau īstermiņā Latvija var saskarties ar diviem ļoti nopietniem izaicinājumiem. Pasažieru plūsmas samazinājums aviācijā negatīvi ietekmēs AirBaltic. Pieprasījuma samazinājums visticamāk AirBaltic radīs lielākus zaudējumus par ieguvumiem no lētāka aviācijas benzīna. Otrkārt, Krievijas rubļa vērībai paliekot zemā līmenī, papildu zaudējumus cietīs visi Latvijas eksportētāji uz Krievijas tirgu. Lai gan tiem, kas vēlas pārtraukt jebkuras attiecības ar Krieviju, vēl lielāka Latvijas eksportētāju attālināšanās no Krievijas tirgus būs ļoti iepriecinoša, tomēr Latvijas uzņēmējiem un darba ņēmējiem eksportējošos uzņēmumos tas nozīmēs mazākus ienākumus. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, atsakoties no ceļojumiem uz ārvalstīm, varētu pieaugt pieprasījums pēc attiecīgo nozaru pakalpojumiem vietējā līmenī. Ikvienas pārmaiņas rada problēmas un zaudējumus vieniem, bet ieguvumus un jaunas iespējas citiem.