Vai Kariņa valdība ir korumpētāka par iepriekšējo?

© F64 Photo Agency

Vakar tika izplatīti Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultāti, kuros atklājās, ka korupcija ir sagrauzusi pašreizējo valdību tāpat kā tārpi – vecu beku. Padomājiet tik!

2018. gada indeksā Latvija ar 58 punktiem ieņēma dalīto 41. vietu starp 180 valstīm un teritorijām, kurās Transparency International veica apsekojumus. Savukārt 2019. gadā Latvijā notika tik katastrofāli liels korupcijas uzplaiksnījums, ka Korupcijas uztveres indeksā Latvija saņēma tikai 56 punktus un dramatiski noslīdēja uz 44.-47. vietu pasaulē, kurā bez mums ir arī Kostarika, Čehija un Gruzija.

Mūs apsteidza ne tikai Igaunija, bet pat Lietuva. Lietuva ar 60 punktiem ir 35. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 74 punktiem ir 18. vismazāk korumpētā pasaules valsts. Kā jau tas ierasts - vismazāk korumpētās valstis pasaulē, pēc Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem, 2019. gadā bija Dānija, Jaunzēlande un Somija.

Pēc 2019. gada Korupcijas uztveres indeksa publiskošanas Sabiedrība par atklātību Delna, kas Latvijā pārstāv Transparency International, izplatīja paziņojumu, ka šāds rezultāts «signalizē par nopietniem politiskās korupcijas riskiem». Sanāk, ka laikā, kamēr valdību vadīja ZZS, tikmēr korupcijas riski bija tādi… nenopietni, bet tiklīdz valdību vienu gadu ir novadījis Krišjānis Kariņš un tiklīdz valdībā tika iekļauta Jaunā konservatīvā partija, tā viss! Viena gada laikā valsts ir aizripojusi līdz «nopietniem politiskās korupcijas riskiem». Viens no galvenajiem pārmetumiem valdībai, kurš izriet no Sabiedrības par atklātību Delna paziņojuma - valdība uzklausot tikai vienas grupas lobijus, bet neņemot vērā citu grupu lobijus, tāpēc Delnas izplatītajā paziņojumā ir aicinājums pieņemt «visaptverošu lobēšanas atklātības regulējumu, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles noteikumus».

Izskatās, ka Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultāti sagrāva to pozitīvo pienesumu, kuru izraisīja prieka pilnā ziņa, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval esot pozitīvi novērtējusi Latvijas finanšu sistēmas sagraušanu un atzinusi, ka no 40 pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas ieteiktajām «tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas».

Tik liels korupcija uzplaiksnījums sagraus valdības cerības, ka Latvija neiekļūs Moneyval pelēkajā sarakstā. Kā aizvakar īpaši uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, «Moneyval ziņojums nav gala novērtējums Latvijas finanšu sistēmai, jo vēl ir jāsagaida Finanšu darījumu darba grupas ziņojums šā gada februārī, kad taps zināms, vai Latvija tiek iekļauta tā dēvētajā valstu pelēkajā sarakstā». Neizdevās! Būsim tikpat pelēki kā platīna pele!

Es ceru, ka, tiekot līdz šai vietai, ikviens lasītājs tomēr saprata ironiju un Delnas izplatītās informācijas vieglu kariķējumu. Lielai daļai no Latvijas politiķiem un mediju darbiniekiem piemīt mānija nekritiski uztvert dažādu starptautisku struktūru paziņojumus par Latviju. Kā Neatkarīgā jau ir daudzkārt norādījusi, Transparency International veidotais Korupcijas uztveres indekss ir aptaujas rezultāts! Tas lielāko tiesu parāda, kā ārvalstu investori uztver notiekošo valstī, kurā tie investē. Desmitiem gadu investoriem un ekonomikas ekspertiem ir iestāstīts - ja jūsu biznesam citviet klājas slikti, tad tas ir tikai tāpēc, ka valstī ir liela korupcija. Ļaudis tam noticēja un tā arī aptaujās atbild. Ja biznesam neiet tik labi kā plānots - vainīga korupcija! Latvijā neklājas viegli gandrīz visiem uzņēmējiem. Cilvēku masveida aizbraukšana nozīmē tikpat lielu pircēju skaita samazinājumu. 2018. un 2019. gadā notika banku sektora darbinieku atlaišana, jo, izpildot Moneyval rekomendācijas, komercbanku sektors praktiski pārtrauca apkalpot nerezidentu noguldījumus un šie cilvēki kļuva lieki. Bet no Latvijas aizbraukušie banku darbinieki vairs neveic pirkumus ārvalstu investoru dārgajos veikalos Rīgas centrā! Taču ārvalstu investori nevēlas pamanīt patieso sava biznesa problēmu cēloni, jo tas ir veids, kā Latvijā tika īstenotas t.s. Moneyval rekomendācijas. Tāpēc tie sāk kliegt, ka korupcija pieaug! Kliedzienus saklausīja Transparency International, un Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rezultāts pasliktinājās. Patiesībā tas nozīmē, ka gada laikā Latvijā ir visai būtiski pasliktinājusies investīciju vide ārvalstu investoriem.

Morāle ir vienkārša. Nevajag lēkāt kā ampelmaņiem pēc katras starptautiskas struktūras «ekspertu» paziņojumiem, vienalga, vai tas ir no Transparency International vai Korupcijas uztveres indeksa veidotājiem, vai no Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb Moneyval.

Jebkuri pekstiņi, kurus mums kā makaronus uz ausīm karina eksperti no ārvalstīm, ir kritiski jāizvērtē, bet radoši ir jāievieš tikai tie ieteikumi, kas atbilst mūsu interesēm, mums nekaitē un nāk par labu Latvijas attīstībai.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais