Koalīcijas gadadiena un ekonomiskie izaicinājumi

 
©F64 Photo Agency

Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēde, kurā, visticamāk, tiks pieņemti lēmumi turpināt eirozonas ekonomikas stimulēšanu. Paredzams, ka tiks turpināta pērn novembrī atjaunotā finanšu aktīvu iegādes programma. Iemesls ir visai liela nedrošība par ekonomikas attīstību.

Kā gada nogalē uzsvēra ECB prezidente Kristīne Lagarda: «Apstiprinājies, ka eiro zonas reālā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2019. gada 3. ceturksnī bija 0,2% (tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī). Vērojamā starptautiskās tirdzniecības vājā dinamika ilgstošas globālās nenoteiktības vidē turpina nelabvēlīgi ietekmēt eiro zonas apstrādes rūpniecību un kavē ieguldījumu pieaugumu. Vienlaikus saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija, kas gan joprojām kopumā ir vāja, liecina, ka izaugsmes palēnināšanās eiro zonā nedaudz nostabilizējas.»

Viens no jaunumiem, kas nevairo optimismu un apstiprina ECB prezidentes paustās bažas - pirmo reizi pēc sešu gada ilga pieauguma 2019. gada pēdējā ceturksnī samazinājās eirozonas uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Valstis, kurās ievērojami samazinājās uzņēmumu vēlēšanās palielināt savu kredītu apjomu, bija Spānija un Francija.

Līdzīga tendence ir vērojama arī Latvijā. 14. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile, tiekoties ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem, norādīja uz sliktajiem rezultātiem kredītu izsniegšanā uzņēmumiem (mīnus 0,2% 2019. gada trešajā ceturksnī). Santa Purgaile to skaidroja ar ēnu ekonomiku - «to ietekmē ēnu ekonomikas būtiskais īpatsvars, kā rezultātā banku finansējums attiecīgajā segmentā kļūst mazāk pieejams».

Latvijā laikam tā ir pieņemts - neteikt patiesību par reālajiem procesiem ekonomikā, bet visas problēmas novelt uz ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomikai, gluži kā klimata pārmaiņām, ir tik plata mugura, ka uz tās var uzkraut visas nedienas un problēmas. Atšķirībā no Latvijas ES un Francijas amatpersonām neienāca prātā sliktos Francijas uzņēmumu kreditēšanas rezultātus skaidrot ar «ēnu ekonomiku». Francijā teju vai divus mēnešus ilgst pret pensiju reformu vērstais transporta darbinieku streiks. Ļoti daudziem (īpaši mazajiem) pakalpojumu sektora uzņēmumiem ir jāgudro, kā novērst bankrotu, nevis jāsapņo par jauniem kredītiem attīstībai. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācija atļāva ASV par neatļautu lidmašīnu ražošanas subsidēšanu pret ES precēm piemērot papildu muitas tarifus vairāku miljardu dolāru apjomā, no kura liela daļa tiks vērsta pret Francijas eksportētājiem. Tas nevairoja optimismu un neradīja drošu pamatu jauniem kredītiem.

Procesi Latvijas ekonomikā vairāk atbilst Kristīnes Lagardas novērtējumam nekā pašslavinājumu pilnajiem tekstiem, kurus Ministru kabineta locekļi izplatīja, atzīmējot valdības apstiprināšanas pirmo gadadienu.

ECB prezidentes minētā starptautisko tirgu nestabilitāte ir tieši skārusi Latvijas ārējās tirdzniecības izaugsmi. Kā liecina CSP apkopotā statistika, «2019. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,2% mazāk nekā pirms gada, tajā skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 6,5%, bet importa vērtība par 7,8%». Samazinājums ir ne tika viena mēneša, bet arī gada griezumā. 2019. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 0,9% mazāks nekā 2018. gada vienpadsmit pirmajos mēnešos.

Savukārt šogad vislielākā negatīvā ietekme uz iekšējo pieprasījumu ir gaidāma no pagājušā gada problēmām tranzīta nozarē. Tā kā 2019. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 16%, dzelzceļa vadība pieņēma lēmumu atlaist ceturto daļu no visiem darbiniekiem - kopumā 1500 strādājošo. Individuālā līmenī tas radīs smagas problēmas, kuras skars 1500 ģimeņu visā Latvijā. Īpaši tas attiecas uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem ir praktiski neiespējami iegūt jaunu kvalifikāciju ar tikpat augstu atalgojumu, kāds bija darbā transporta nozares specialitātēs, kuras tagad ir kļuvušas nevajadzīgas. Dzelzceļa darbinieku masveida atlaišana tika izsludināta tikai dažus mēnešus …. pirms koalīcijas lēmuma ievērojami (ievērojami!) samazināt bezdarbnieka pabalsta lielumu un izmaksas ilgumu. Tagad sanāk, ka balsojums par bezdarbnieka pabalstu samazināšanu bija tieši mērķēts pret dzelzceļniekiem. Tie no koalīcijas, kas to zināja un mierīgi balsoja par šo lēmumu, ir riebekļi. Taču ir veltīgi lasīt sprediķus morāliem kropļiem. Makroekonomiskā līmenī masveida atlaišanu izjutīs gandrīz visi. Atlaistie darbinieki pakāpeniski pārtrauc veikt pirkumus tādā apjomā, kādā viņi to darīja līdz šim. Atlaisto dzelzceļnieku pirkumu iztrūkums parādīsies kā mazāki ienākumi citos biznesos un uz vietējo patēriņu orientētās nozarēs. Turklāt Latvijas dzelzceļš ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Valsts un pašvaldību budžetu ienākumos neparādīsies nodokļi par 1500 darbiniekiem ar algu, kas bija krietni virs Latvijas vidējās.

Tāpēc koalīcijas ampelmaņiem ir laiks izbeigt pašslavināšanos. Koalīcija pierādīja, ka tā spēj būt vienota, lai kamptu un sadalītu. Šis gads parādīs, vai koalīcija spēs būt tikpat vienota, risinot ekonomiskos izaicinājumus, kurus Latvija piedzīvos 2020. gadā.