15. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tirdzniecības vienošanos, kura pārtrauca ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību pasliktināšanos. ASV prezidents panākto vienošanos nosauca par pirmās fāzes līgumu, kura primārais uzdevums ir samazināt spriedzi Ķīnas un ASV attiecībās un vienlaikus mazināt globālās bažas un riskus par ASV un Ķīnas attiecību tālāku pasliktināšanos.
Pagaidu vienošanās paredz, ka Ķīna palielinās importu no ASV un nākamo divu gadu laikā papildus iepirks amerikāņu preces par 200 miljardiem dolāru, kuru ietvaros Ķīna apņemas atjaunot amerikāņu lauksaimniecības preču, tostarp sojas, iegādi. Kad, saasinoties Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecībām, Ķīna pārtrauca ASV lauksaimniecības preču importu, tieši šis Ķīnas atbildes solis radīja vislielākās iekšpolitiskās problēmas Donaldam Trampam. Tie ASV štati, kuri ir lielākie lauksaimniecības produkcijas eksportētāji, vienlaikus ir nozīmīgi republikāņu partijas atbalstītāji. Tieši šo štatu lauksaimnieki visvairāk cieta no konflikta ar Ķīnu. 2020. gada sākums bija pēdējais brīdis, lai ASV prezidents atrisinātu to štatu problēmas, parādot saviem lielākajiem atbalstītājiem, ka viņš izprot to problēmas un ir gatavs tās atrisināt.
Parakstītā tirdzniecības vienošanās paredz samazināt muitas tarifus vairākām preču grupām. Ķīna formāli parakstīja apņemšanos ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, kuras Ķīna jau tāpat ievēroja pēdējo gadu laikā. Tomēr noslēgtais līgums ir ļoti pieticīgs, jo tas neatjauno muitas tarifu līmeni, kāds tas bija, pirms ASV prezidents sāka vienpusēji paaugstināt muitas tarifus Ķīnas precēm. Lielākā daļa muitas tarifu Ķīnas precēm paliks spēkā, un tos tiek solīts samazināt tikai tad, ja «tiks panākta kopīga izpratne par «otrās fāzes» vienošanos», paziņoja ASV prezidents.
Tāpēc noslēgtā vienošanās nekādā gadījumā nav jāuztver kā galīgā vienošanās. Izmantojot militāro terminoloģiju, tas, iespējams, nav pat pamiers, bet gan tikai vienošanās par uguns pārtraukšanu. Līdz ar to, no vienas puses, ir apturēta tālāka eskalācija, bet, no otras puses, neskaidrības, kad un ar kādiem noteikumiem tiks panākta galīgā vienošanās, nekur nav zudušas. Jebkurā gadījumā ASV prezidentam bija izteikta iekšpolitiska vajadzība apturēt tālāku konflikta eskalāciju ar Ķīnu. Triju gadu laikā ASV prezidentam ir visai īss ārpolitisko panākumu saraksts. ASV un Ziemeļkorejas attiecību normalizācija ir apstājusies un draud pāriet jaunā saasinājumā. Saasinot attiecības ar Irānu, ASV prezidents gandrīz izprovocēja jaunu karu Tuvajos Austrumos. Ir draudi, ka jau tuvākajā laikā var sākties nozīmīgs tirdzniecības konflikts starp ASV un ES utt. Turklāt pret ASV prezidentu ir iedarbināta atstādināšanas procedūra (impīčments), kura gan nerada lielus riskus, taču pašlaik ir īstais brīdis, kad Trampam vajadzētu saviem ietekmīgākajiem partijas biedriem parādīt savus panākumus, pārliecinot visus sabiedrotos, ka tieši viņš aizstāv ASV intereses un veicina ASV ekonomikas uzplaukumu.
Turklāt, piekāpjoties tikai nedaudzos punktos un neatceļot lielāko daļu no muitas tarifiem, kas tika paaugstināti pēc tirdzniecības konflikta sākuma, ASV prezidents uzskata, ka ir saglabājis lielāko daļu no trumpjiem nākamajiem sarunu posmiem.
Lai gan panāktais izlīgums ar ASV nav novērsis lielāko domstarpību daļu, arī no Ķīnas skatupunkta spriedzes samazināšana bija labāks risinājums par tālāku saasinājumu.
Gandrīz pusotru gadu ilgais ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts samazināja Ķīnas ekonomikas izaugsmi. 2019. gadā Ķīnas ekonomika pieauga tikai par 6,1%, sasniedzot viszemākos izaugsmes radītājus kopš 1992. gada. Salīdzinot ar 2018. gadu, Ķīnas IKP izaugsme pērn bija par 0,5 procentpunktiem mazāka. Izaugsmes samazināšanās liecina par to, ka Ķīnai pilnībā neizdevās eksporta apjoma samazināšanu uz ASV kompensēt ar iekšējā patēriņa pieaugumu un ar eksporta apjoma palielinājumu uz citiem tirgiem.
Ķīnai izdevās sabalansēt ekonomikas izaugsmi, lielāko tiesu koriģējot importa apjomus. Līdz ar to pat 15. janvāra vienošanās ir labāka par risku, ka ASV prezidents turpinās laiku pa laikam paaugstināt muitas tarifus Ķīnas preču eksportam uz ASV, iekļaujot paaugstinātu tarifu grupā arvien plašākas preču pozīcijas.
Noslēgtā Ķīnas un ASV vienošanās ir jāuztver kā pirmais šī gada pozitīvais signāls Eiropas Savienības un Latvijas ekonomikai. Tas mazina vairākus iespējamos ekonomiskās izaugsmes riskus un ļauj veidot nedaudz optimistiskākus Latvijas eksporta izaugsmes plānus.
