Kad sasniegsim Ziemeļvalstu pārticību?
5. decembrī ES statistikas iestāde Eurostat publiskoja ES dalībvalstu datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 2019. gada trešajā ceturksnī. Latvijas plašsaziņas līdzekļi to uztvēra kā optimisma pilnu prieka vēsti. Latvijā 2019. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, bija straujāks IKP pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Izskatās, ka piepildās pravietiskie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdi, kurus viņš izteica savā vēsturiskajā uzrunā Saeimas deputātiem šī gada 30. oktobrī. Krišjānis Kariņš izteicās, ka jaunais, 2020. gada valsts budžets ir plats solis, lai Latvija sasniegtu Ziemeļvalstu labklājību. Krišjānis Kariņš: «Atcerēsimies, kas ir mūsu valsts vispārīgais mērķis. Tas ir sasniegt Ziemeļvalstu labklājību. Mēs tiecamies, mēs strādājam, un mēs sasniegsim Ziemeļvalstu labklājību.»
Patiešām, Latvijas ekonomika gada izteiksmē pieauga par 1,9%, bet ES ekonomika vidēji gada izteiksmē trešajā ceturksnī pieauga tikai par 1,4%. Cik liels laiks būs vajadzīgs Latvijai, lai, saglabājoties šādiem izaugsmes tempiem nākotnē, sasniegtu ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju?
Atgādināsim, ka, atbilstoši Eurostat datiem, reālās tirgus cenās 2018. gadā ES vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija 28,3 tūkstoši eiro, savukārt Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 12,2 tūkstoši eiro. Izsakot procentos Latvijas IKP tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju, tas ir 43% lielumā no ES vidējā. Salīdzinājumam, pat Lietuva un Igaunija ir nedaudz tuvāk ES vidējam nekā Latvija - attiecīgi 47% un 53% no ES vidējā. Tā kā gada izteiksmē Lietuvas ekonomika pieauga par 3,6%, bet Igaunijas par 4,1%, varam aprēķināt, cik ilgā laikā visas Baltijas valstis sasniegs ES vidējo. Ja 2019. gada izaugsmes tempi saglabāsies nākotnē nemainīgi, tad, lai Igaunija sasniegtu ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, tai būs nepieciešami 24 gadi. Tas varētu notikt ap 2043. gadu. Lietuvai ES vidējā sasniegšanai būs nepieciešami 35 gadi. Tas varētu notikt ap 2054. gadu. Savukārt Latvijai ES vidējā sasniegšanai būs nepieciešami 172 gadi. Šis prieka pilnais mirklis varētu iestāties neilgi pēc Latvijas divsimt piecdesmit gadu svinībām ap 2191. gadu.
Sasniegt Ziemeļvalstu pārticības līmeni būs nedaudz grūtāk. Aplūkosim trīs Ziemeļvalstis - Zviedriju, Somiju un Norvēģiju, no kurām Norvēģija nav ES dalībvalsts. Atbilstoši Eurostat datiem, reālās tirgus cenās 2018. gadā Somijas vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija augstāks par ES vidējo - 36,8 tūkstoši eiro, Zviedrijas vēl augstāks - 43,8 tūkstoši eiro, bet Norvēģijai tas ir kosmoss - 69,5 tūkstoši eiro gadā uz vienu iedzīvotāju.
Tā kā šogad Norvēģijas izaugsmes temps bija krietni mazāks nekā Latvijai - tikai 0,6%, gadā, tas dod cerības patuvoties šīs Ziemeļvalsts pārticības līmenim straujāk. Tomēr, lai sasniegtu Norvēģijas līmeni, Igaunijai būs nepieciešami 45 gadi (tas varētu notikt 2064. gadā), Lietuvai - 57 gadi (jāgaida tikai līdz 2076. gadam), bet Latvijai būs cītīgi jāstrādā nedaudz ilgāk - 136 gadi. Latvijā tikai aptuveni ap 2155. gadu varētu tikt sasniegts Norvēģijas pārticības līmenis!
Grūtāk būs sasniegt Zviedrijas pārticības līmeni, jo, lai gan tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā Norvēģijai, Zviedrijas izaugsme šogad bija 1,7% gada izteiksmē. Igaunija varētu sasniegt Zviedrijas līmeni pēc aptuveni 46 gadiem (ap 2065. gadu), Lietuva - pēc 65 gadiem (ap 2084. gadu), bet Latvijai būs nepieciešami... 652 gadi. Šis vēsturiskais brīdis, kura sasniegšanai plats solis jau ir sperts 2020. gada valsts budžetā, būs 2671. gadā.
Pašās beigās ir jāpievērš uzmanība traģisma pilnajam faktam, ka Somija izaugsme 2019. gada trešajā ceturksnī gada izteiksmē bija 2,2%, kas ir vairāk par Latvijas uzrādītajiem 1,9% gadā. Ja šāds izaugsmes temps saglabāsies tālākajā nākotnē, tad diemžēl neatkarīgi no tā, cik plats solis bija ielikts likumā par 2020. gada valsts budžetu, Latvijai nekad neizdosies sasniegt Somijas pārticības līmeni. Plaisa starp Somiju un Latviju turpinās pieaugt.
Vēsturiskajā uzrunā Saeimas deputātiem šī gada 30. oktobrī Krišjānis Kariņš kritizēja tos, kas sola nereālas lietas: «Ir tie, kuri sola Dieva brīnumus un to, ka tu dabūsi kaut ko par neko. Es tāds neesmu. Neesmu bijis un nebūšu arī nākotnē. Manā vadībā mūsu valdība turpinās, ko mēs līdz šim... Esam jau pierādījuši, ka mēs varam izvirzīt skaidrus mērķus, uzstādīt skaidru rīcības plānu un to soli pa solim īstenot.»
Sasniegt kādas Ziemeļvalsts pārticības līmeni Latvijai iespējams reāli, bet šāda mērķa īstenošanai laikam būs nepieciešams nedaudz ilgāks laiks par vienas, divu un pat triju Latvijas valdību politisko mūžu. Varbūt ir pēdējais laiks, gatavojot Nacionālo attīstības plānu nākamajam termiņam, atteikties no matemātiski neiespējamiem mērķiem un veidot Latvijas attīstību, nosakot mērķus, kas nav saistīti ar dzīšanos pakaļ nenotveramajiem attīstītāku valstu IKP lielumiem.