Kādēļ steidzas bezkompromisa kampēji

Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums atbalstīja priekšlikumu virzīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā. Likumprojekts paredz no nākamā gada par četriem miljoniem eiro palielināt valsts finansējumu Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Kā galvenais arguments, lai mainītu politisko partiju finansēšanas sistēmu, tiek minēts, ka tādējādi politiskās partijas vairāk nebūs tik atkarīgas no korumpētiem sponsoriem.

Tiesa, minot šos argumentus, nedz Jaunās konservatīvās partijas, nedz Jaunās Vienotības un pat Attīstībai/Par!

līderi nenosauca, kuru korumpētu grupu pasūtījumus koalīcijas partijas pilda pašlaik. Kurš korumpants ir pasūtījis novadu reformu? Kurš korumpants vēlas un jau ir panācis vadības maiņu transporta nozares valstu uzņēmumos? Pagaidām tiek paustas tikai aizdomas, ka ar «bezkompromisa tiesiskumu» tiek piesegtas korumpētu bandītu intereses.

Tomēr neatkarīgi no aizdomām un baumām ir vairāki ļoti pārliecinoši argumenti, kāpēc vairākām koalīcijas partijām grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir jāvirza tādā steigā.

Tuvākais politiskais notikums, kura dēļ patiešām ir motīvs pasteigties, ir 2021. gadā ieplānotās pašvaldību vēlēšanas. Novērtēsim, kā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ja tie tiks pieņemti, mainīs spēles noteikumus nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Vispirms - Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums piešķirs milzīgus finanšu resursu koalīcijas partijām, bet pilnībā liegs valsts atbalstu mazajām reģionālajām partijām. Vienlaikus grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiks diskriminējošas normas attiecībā uz partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ieguva starp diviem un pieciem procentiem vēlētāju balsu. Diskriminējošā norma visvairāk skars galveno koalīcijas partiju konkurentu pašvaldību līmenī - Latvijas Reģionu apvienību (tiks diskriminēti arī Progresīvie un Latvijas Krievu savienība, bet šo sarakstu iespaids pašvaldībās nav nozīmīgs).

Līdz ar to ir stingrs pamats paust viedokli, ka grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir iecerēti, lai ar administratīvām varas metodēm, piešķirot finansējumu sev un liedzot to politiskajiem konkurentiem, Saeimas koalīcijas partijas uzlabotu savas izredzes gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Tāpēc tiek pilnībā ignorēts, ka šāda likumu izmaiņa ir klaji nedemokrātiska un, piešķirot valsts naudu sev, bet liedzot to galvenajiem reģionālajiem konkurentiem, valdības partijas nonāk tiešā interešu konfliktā.

Pateicoties Jura Pūces izstrādātajai un koalīcijas partneru atbalstītajai administratīvi teritoriālajai reformai, var prognozēt, ka novados, kuros ar varu tiks sadzīti iedzīvotāji, kuri ir nepārprotami pauduši gribu saglabāt savu novadu, neveidosies liels atbalsts koalīcijas partijām. Jo īpaši negatīva noskaņa būs pret tiem politiskajiem spēkiem, kas balstīja un atbalstīja Juri Pūci. Pašlaik, lai veidotu kaut vai minimālu sabiedrības atbalstu novadu reformai, tiek blefots, ka pēc novadu reformas tūdaļ katrā novadā uzplauks «Ziemeļvalstu pārticība». Tikai 2020. gada valsts budžeta projektā nav ieplānoti miljonu simti, kas varētu samazināt reģionālo nevienlīdzību. Lai kā tiktu mainītas novadu robežas, reģionu ekonomikā nākamajā gadā viss paliks pa vecam. Nekāda solītā uzplaukuma nebūs! Tāpēc nozīmīgu novadu vēlētāju daļu veidos tie, kas būs vīlušies gaidās ātri sagaidīt Ziemeļvalstu pārticību, un tie, kas tiks ar varu pievienoti viņiem netīkamā novadā. Tas nevairos koalīcijas partiju popularitāti pašvaldību vēlēšanu gaitā. Pret novadu slepkavām - valdošajām partijām - ļoti daudziem vēlētājiem siltu jūtu nebūs. Tāpēc ir pamats domāt, ka, lai cerētu gūt kaut cik vērā ņemamus panākumus pašvaldību vēlēšanās, koalīcijas partijām ir jāiebāž savas ķetnas Valsts kasē. Savukārt ar grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā varas partijas iegūs tik lielus finanšu resursus, ka varēs sākt uzpirkt un pārpirkt reģionu un novadu līderus. To atlikt nevar, jo laika vairāk nav daudz. Tāpēc ir nepieciešama likumprojekta steidzamība.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir nedemokrātiski un uzskatāmi par kārtējo posmu valsts izzagšanā. Ja patiešām ir nepieciešamas izmaiņas politisko partiju finansēšanas sistēmā, tad tām ir jāstājas spēkā tikai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām un to labums ir jābauda tikai tām partijām, kuras gūs panākumus nākamajās vēlēšanās. Tad nebūs interešu konflikta.

Pašlaik bīdītās likuma izmaiņu normas rada apstākļus, kad bezkompromisa tiesiskuma sludinātāji izmanto varas resursus, lai paši kamptu valsts līdzekļus sev, vienlaikus radot sliktākus apstākļus saviem galvenajiem politiskajiem konkurentiem pašvaldību līmenī.