Latvijas jaunākā reliģija – "Moneyval" pielūgsme

 
©F64 Photo Agency

7. oktobrī Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma viesojās Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Pārraides vadītāji aicināja nozares līderi izteikties par jautājumu, vai «stīvēšanās» par Santas Purgailes virzīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam pasliktinās draudus, ka kārtējā Moneyval ziņojumā par Latviju tiks izteiktas negatīvas atziņas.

Var, protams, paust kārtējo šoku, ka valstij piederošās televīzijas, kura pretendē uz sabiedriskā medija statusu, pārraides vadītājus uztrauc nevis tas, vai tiks izraudzīts labākais finanšu sistēmas uzraugs Latvijā, bet gan tas, vai steigas trūkums, atbalstot vienīgo (ai, cik demokrātiski!) kandidātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam, varētu izraisīt Moneyval ziņojuma ekspertu niknuma lēkmi pret Latviju.

Šobrīd arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Latvijā politiskā vara ir sakoncentrēta ļoti bīstamas reliģiskas sektas fanātiķu rokās. Šo jauno reliģijas virzienu varētu saukt par moneivalismu. Sektas piederīgie Dieva vietā pielūdz Moneyval ziņojumu par Latviju. Visam, kas ierakstīts Moneyval ziņojumā, tiek piedēvēta neapstrīdamas un neapspriežamas dievišķas dogmas nozīme, pret kuru neviens nedrīkst celt pat mazākos iebildumus, bet kurai visi citi drīkst tikai sekot un burts burtā izpildīt.

Vispirms. Brīvā un demokrātiskā valstī, kāda ir Latvija, ikviens drīkst pievērsties jebkurai reliģijai. Latvijas Satversmes 99. pants garantē, ka «ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību». Tātad Latvijā ikviens drīkst Dieva vietā pielūgt Moneyval ziņojumu un pret Moneyval ziņojuma ekspertu norādījumiem izturēties tieši tāpat, kā kristieši izturas pret Vecās un Jaunās derības praviešu tekstiem.

Tomēr, ja Latvija joprojām ir brīva un demokrātiska valsts, tad ikviena tiesības realizēt savas cilvēka tiesības tiek ierobežotas, ja tās ierobežo citu cilvēku tiesības uz apziņas un reliģisko uzskatu brīvību. Arī Latvijas moneivalisma sektas fanātiķiem ir jārespektē, ka citiem var būt no moneivalisma dogmām atšķirīgi reliģiskie uzskati. Turklāt Latvijas kristiešiem ir jāievēro pirmais bauslis, kas aizliedz pielūgt citus dievus, izņemot vienīgo Dievu. Uzspiest Latvijas kristiešiem Dieva vietā pielūgt Moneyval ziņojumu nozīmē pārkāpt Latvijas vislielākās reliģiskās kopienas piederīgo cilvēka tiesības. Turklāt pat tad, ja fanātiskie moneivalisti ir sagrābājuši nozīmīgākos vara amatus valdībā un valstī, arī viņiem ir jāievēro Satversmes 99. pants, kas nosaka, ka «baznīca ir atdalīta no valsts». Moneyval ziņojuma pielūdzējiem ir jānodala sava reliģiskā ticība no valsts pārvaldes, un ir pēdējais laiks Moneyval ziņojuma pielūdzējiem savas šamaņu dejas ap Moneyval ziņojumu pārcelt no valsts un valdības jomas uz privāto. Uzspiest Latvijas kristiešiem Dieva vietā pielūgt Moneyval ziņojumu ir klajš cilvēka tiesību un Satversmes pārkāpums.

Tātad. Attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju lielāko daļu Moneyval ziņojums ir tikai vairāku cilvēku uzrakstīti ieteikumi, kurus Latvija varētu ieviest. Latvija kā suverēna un neatkarīga valsts drīkst pieņemt jebkuru labu padomu, bet Latvijai nav nekādu pienākumu izdabāt dīvainām reliģiskām sektām vai jebkura ārzemju skribenta ieteiktajam. Latvija ir Eiropas Savienības un Eirozonas dalībvalsts. Mums ir svarīgi ievērot ES un ECB līgumu, vispārējo regulējuma kopumu, kas attiecas uz Latvijas dalību šajās starpvalstu organizācijās. Jebkam citam ir tikai ieteikuma raksturs, kuru suverēna valsts var pieņemt, bet var arī noraidīt.

Tāpēc arī Jānis Brazovskis, atbildot uz jautājumu par gaidāmo Moneyval naida lēkmi, kuru izraisītu kavēšanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas apstiprināšanu, mierīgi un pacietīgi paskaidroja, ka pašlaik norit normāls svarīgas valsts amatpersonas izvēles un apstiprināšanas process, kādu to paredz Latvijas likumdošanā noteiktās procedūras. Ja kaut kādi ārvalstu eksperti ir gatavi Latvijas reitingu pielīdzināt Jemenai tikai par to, ka Latvijas likumdevēji vēlas rūpīgi izvērtēt viena koalīcijas partnera izmisīgi atbalstītu pretendentu uz svarīgu amatu, tad šādos ekspertos vispār nav jāieklausās. Tie ir vienas partijas politiskie lobiji.

Latvijas sabiedrības interesēs ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam un Latvijas Bankas prezidenta amatam izvēlēties profesionāli visatbilstošākās personības. Pārvērst svarīgāko finanšu pārvaldības amatu izraudzīšanās procedūru par vienas partijas uzspiestu kandidātu bezierunu atbalstīšanu nav Latvijas sabiedrības interesēs.