Viltus pravieši un patiesās problēmas
Laiku pa laikam Ziemeļvalstis mēdz visgudri pamācīt Latviju, kā mums būtu jāveido attiecības ar etniskajām, seksuālajām minoritātēm un kā būtu pariezi jāaudzina bērni. Iespējams, ka tagad ir brīdis, kad Latvija varētu izteikt stingru aizrādījumu vienai Ziemeļvalstij – Zviedrijai, ka publiska nepilngadīgas personas pārekspluatācijas demonstrēšana nerāda labu piemēru pārējai pasaulei.
ANO, ES un civilizētā sabiedrība stingri iebilst pret pārmērīgu bērnu darba izmantošanu un pret bērnu ekspluatāciju, iesaistot bērnus viņu vecumam nepiemērotos darbos. Izskatās, ka tieši tā pašlaik notiek ar skolu pametušo zviedru skolnieci Grētu Tunbergu. Tie, kas redzēja Grētas Tunbergas uzstāšanos Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata samitā 26. septembrī, ievēroja, ka psiholoģiskā un emocionālā slodze, kas ir uzkrauta šim bērnam, ir krietni par lielu. Izskatās, ka bērnam uzkrautā darba slodze, kas paredz obligātu piedalīšanos dažādos pasākumos, jau rada smagas sekas bērna psihiskajai veselībai. Otrkārt. Iepriekšējā gadā Tunberga bastoja tikai piektdienu nodarbības skolā, bet tagad viņa skolu neapmeklē vispār. Lai Tunbergas tētuks bez samaksas varētu apceļot pusi pasaules, nepilngadīgam bērnam ir uzkrauta nepanesama darba slodze. Latvijas un Austrumeiropas viesstrādniekiem Norvēģijā pat par vēl mazāka mēroga izdarībām attiecībā pret nepilngadīgajiem mēdz atņemt vecāku tiesības! Protams, Tunbergas vecāki likumus izprot labāk par vietējās nianses nesaprotošajiem Austrumeiropas viesstrādniekiem. Nepilngadīgajai Tunbergai vecāki laikus noformēja skolas mācību pārtraukumu uz vienu gadu. Tomēr, kā to varēja redzēt Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata samitā, Grēta Tunberga nav tālu no nervu sabrukuma. Latvijas Ārlietu ministrijai vajadzētu Zviedrijas kolēģiem aizrādīt, ka bērnu darbs ar pārāk lielu emocionālu slodzi nav nepilngadīgās personas interesēs un nepieņemamas vecāku attieksmes publiska demonstrēšana starptautiskajos pasākumos var mudināt Latvijas un citu valstu vecākus atkārtot nepilngadīgo interesēm neatbilstošu rīcību.
Līdz ar to varu pievienoties žurnālista Lato Lapsas aicinājumam atturēties vērst kritikas straumi tieši pret Grētu Tunbergu. Nelaimīgs bērns ir iejaukts lielās politikas un lielā biznesa spēlēs.
Tomēr ir svarīgi nodalīt patiesās cilvēces problēmas no tā viltus problēmu kopuma, kura reklāmas seja ir Grēta Tunberga.
Cilvēce patiešām ir tuvu globālai katastrofai. Taču ne klimata pārmaiņu dēļ. Klimata pārmaiņas uz mūsu planētas notika vienmēr, arī tad, kad cilvēku sugas nemaz nebija. Pirms miljoniem gadu bija laika posmi, kad klimats bija daudz siltāks nekā pašlaik. Vēl pirms 10 000 gadiem lielu daļu no Ziemeļeiropas un arī Latviju pārklāja ledājs.
Klimats mainās nemitīgi - ar un bez izmešiem, neprasot atļauju nedz ANO ģenerālsekretāram, nedz ASV prezidentam. Laiku pa laikam notika un arī turpmāk notiks gan katastrofālas zemestrīces, gan vulkāna izvirdumi, gan pēdējos simt gados nepieredzēti plūdi. Tas ir normāli. Tā tas ir bijis miljoniem gadu, un tā tas turpināsies miljoniem gadu arī pēc mums. Nevienas pasaules valdības rīcībā nebija instrumentu, lai apturētu viesuļvētru Dorians, kas septembra sākumā nopostīja Bahamu salas. Valdības var laikus evakuēt iedzīvotājus, bet neviena valdība neko nevar padarīt pret viesuļvētras postošo spēku.
Cilvēce ir tuvu bojāejai nevis klimata mainības dēļ, bet tāpēc, ka cilvēces kopējā slodze uz biosfēru ir pārāk liela.
Viss cilvēku kopums patērē vai izmanto (kā ganības vai kokmateriālu ieguvei) vairāk nekā trešo daļu no visas biosfēras produktivitātes. Viena suga patērē trešdaļu visas planētas biomasas pieauguma. Tieši šī disproporcija, nevis klimata mainība rada draudus cilvēces nākotnei. Cilvēces radītais slogs dzīvajai dabai pārsniedz dabas spēju noturēt līdzsvaru, nodrošinot ekoloģisko ķēžu stabilitāti.
Šobrīd trešā daļa no pasaules valstīm ar saviem dabas un lauksaimniecības resursiem nespēj apgādāt ar pārtiku savus iedzīvotājus. Līdz ar to pat īslaicīgs globālās preču apmaiņas pārrāvums izraisīs simtiem miljonu cilvēku bojāeju no bada, vienlaikus piespiežot simtiem miljonu citu cilvēku doties meklēt izdzīvošanas iespējas uz tuvākajām un tālākajām zemēm. Jemenas kaujinieki ar desmit droniem vienā teroristiskā uzbrukumā Saūda Arābijai spēja uz vairākām nedēļām samazināt pasaules naftas ieguvi par 5%. Iesaistot karā vēl lielāku ieroču arsenālu, sekas būs desmitkārt iespaidīgākas. Reģionāls karš ar kodolieroču izmantošanu izraisīs globālās preču apmaiņas parāvumu uz daudziem mēnešiem. Līdzīgas sekas var izraisīt ģeoloģiskas katastrofas vai pat infekcijas slimību pandēmija, kuras dēļ būtu jāierobežo transporta sistēmu darbība.
Tā vietā, lai risinātu reālās problēmas un aplīdzētu sagatavoties reāliem riskiem, ANO noalgo pusizglītotus skuķēnus un puišeļus, lai tie savām valdībām izvirzītu ultimātus par viltus problēmām, kuras ir svarīgas globālajam «klimata pārmaiņu biznesam». Pašlaik, pakāpjoties uz Grētas Tunbergas un citu bērniņu trauslajiem pleciem, globālais klimata pārmaiņu bizness mēģina galvenās valdību finansējuma naudas plūsmas novirzīt no IT un finanšu nozarēm uz savu pusi.