PNB bankas slēgšana samazinās gada IKP par 0,1%

Eiropas Centrālās bankas lēmums Latvijas PNB banku atzīt par finanšu iestādi, kura ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, atdzīvināja vasaras nogales politisko un ekonomisko dzīvi Latvijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs bija optimisma pilns un pauda nostāju, ka «ECB lēmums attiecībā uz PNB banku nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru, un tas ir stabils». Pat vairāk – «Latvija ir droša valsts, un bankas klienti var būt droši par savu naudu… Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms, un valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nebūs nepieciešami.» Finanšu ministrs uzsvēra, ka šīs bankas slēgšana «ir sistemātiskas un konsekventas banku uzraudzības pieejas likumsakarīgs rezultāts».

Protams, ka visi nebija tik liela optimisma pilni. Lielākā neizpratne bija par to, vai patiešām neliela neatbilstība dažu procentpunktu robežās no Latvijā noteiktā kapitāla pietiekamības normatīva ir pārliecinošs pamats nekavējoties slēgt komercbanku? Medicīniski to varētu salīdzināt ar pacientu, kam ilgstoši ir bijusi 37,2 grādus augsta temperatūra. Kādā brīdi nomainās ārsts, un jaunais ārsts dod rīkojumu pacientam divos mēnešos sasniegt normālu ķermeņa temperatūru. Tā kā noteiktajā termiņā pacientam temperatūra nekļuva normāla, pacients tika atzīts par neārstējami slimu un viņam veica ciānkālija injekciju. Lai nemokās!

Vienīgais, kā uz šīm bažām spēja atbildēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale: «PNB bankas jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk, nevis pēc tam, kad bankas darbība jau ir apturēta.»

Neskaidrību un dīvainību ap PNB bankas slēgšanu ir tik daudz, ka saprast, kas un kāpēc patiesībā notika, balstoties tikai uz publiski pieejamo informāciju, nav iespējams. Tomēr bankas slēgšana ir fakts, un neatkarīgi šī lēmuma pamatotības tas jau ir radījis un radīs sekas, kuras tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus.

Pirmā mācība attiecas uz negatīvo kampaņu par skaidras naudas lietošanu Latvijā. Latvijas histēriskie moneyvalisti jau bija gatavi pilnībā aizliegt skaidras naudas apriti, jo skaidra nauda, padomājiet tik!, var tikt izmantota pat terorisma finansēšanai un naudas atmazgāšanas procedūrās. Visi tie, kam bija rēķins tikai PNB un kuri pakļāvās skaidras naudas aizlieguma histērijai, pagājušās nedēļas nogalē palika bez eksistences līdzekļiem un sūkāja ķepu vai gāja ar izstieptu roku pēc palīdzības pie kaimiņiem, radiem un pat pie pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri (kā atklājās) gan brīvdienās nemaz nestrādāja. Savukārt tie, kas valdības moneyvalistu histēriju neatbalstīja un par skaidru naudu nebija aizmirsuši, varēja mierīgi pārlaist likumā noteikto nedēļu, kamēr sākās naudas izmaksas no aizvērtās bankas kontiem.

Morāle. Skaidra nauda nav domāta tikai naudas atmazgātāju vajadzībām. Skaidras naudas aprite ir svarīgs valsts iekšējās drošības elements. Ar skaidru naudu sabiedrība ar minimālām problēmām pārvarēs banku slēgšanu, ilgstošus sakaru traucējumus un elektrības piegādes pārrāvumus utt. Skaidrās naudas aizliedzēji patiesībā ir diversanti pret Latvijas drošību, kuru sastrādātais var radīt daudz postošākas sekas dažādu katastrofu vai krīžu laikā.

Ekonomiku kopumā vienas bankas slēgšana ietekmēs gan pozitīvi, gan negatīvi. Negatīvās sekas ir aptuveni 500 labi apmaksātu darba vietu zudums. Tas pastiprinās emigrācijas tendences un, tiklīdz 500 cilvēku mēnešalgas vairs netiks tērētas pirkumiem, samazinās ienākumus biznesam, savukārt attiecībā uz valsts budžetu tas palielinās valsts sociālos izdevumus, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumus. Kopējais kumulatīvais efekts ir vērtējams kā mīnus 0,1% apjomā no Latvijas IKP gada laikā. Daudz negatīvāku efektu izraisīs ziņu plūsma starptautiskajos medijos par problēmām Latvijas finanšu sistēmā. Negatīvas finanšu ziņas neuzlabo Latvijas pievilcību un neveicina ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju. Tieši pretēji. Ārvalstu investoru paziņojumi par Latvijas uzraudzības iestāžu patvaļu pasliktina jau tā ne visai spīdošo Latvijas ekonomisko reputāciju.

Tagad par ieguvumiem no PNB bakas slēgšanas. Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 15 tūkstošiem gadā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja vairs tikai 1,92 miljoni iedzīvotāju. Pašlaik varētu būt vēl par 10 tūkstošiem mazāk. Tas nozīmē, ka katru gadu banku klientu (un ne tikai banku, bet arī visu citu biznesu klientu) skaits samazinās. Vēsts, ka no Latvijas finanšu sistēmas izzūd banka, kura apkalpoja vairākus desmitus tūkstošu klientu, nozīmē, ka šie klienti pāries uz citām vēl neaizvērtajām bankām un situācija pāri palikušajās bankās nedaudz uzlabosies.

Taču ir vēl viens biznesa segments, kuram jebkura uzņēmuma likvidācija ir prieka vēsts, un tas ir visspēcīgais maksātnespējas administratoru un likvidatoru klans. Šiem maitasputniem tagad tiks ļoti gards kumoss, kuru gremojot nozares dūži noteikti tiks pie jauniem bentlijiem.

Līdz ar to vairs nav ilūziju par to, kuras biznesa grupas interesēs valdība nomainīja FKTK vadību.