Lai sasniegtu ES vidējo līmeni, Latvijai vajadzēs 89 gadus

 
©F64 Photo Agency

Visai klusi Latvijas informatīvajā telpā tika sumināts Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes šā gada otrā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. No tā izrietēja, ka 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, Latvijas IKP apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga tikai par 2,1%. Kā ierasts, tad neilgi pirms ekonomiskās izaugsmes datu publiskošanas savās prognozēs dalījās Latvijas lielāko komercbanku slavenākie analītiķi.

Pēteris Strautiņš Latvijas izaugsmi otrajā ceturksnī izskaitļoja 3,5% lielu. Dainis Gašpuitis solīja pat 3,6%. Tikai Agneses Bucenieces prognoze sakrita ar CSP vērtējumu. Viņa vērtēja Latvijas izaugsmi šā gada otrajā ceturksni kā 2,1% lielu. Tikpat, cik dienu vēlāk publiskoja CSP. Izskatās, ka vairāki Latvijas vadošie finanšu analītiķi ir krietni pārkarsējuši savu optimismu attiecībā uz Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

Vērtējot CSP aprēķināto skaitli kopumā, jāatzīmē, ka Baltijas ekonomikas izaugsmes tīģera - Latvijas - uzrādītais 2,1% lielais IKP pieaugums ir viens no viszemākajiem ceturkšņa pieauguma rādītājiem kopš 2015. gada sākuma. Zemāka par 2019. gada otrajā ceturksnī nofiksēto IKP izaugsmi bija tikai izaugsme 2016. gada trešajā ceturksnī. Tātad - Kariņa valdībai ir pēdējais laiks sākt apjēgt, ka kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu.

Salīdzinot CSP aprēķināto IKP izaugsmes ātro novērtējumu ar ekonomikas izaugsmi citās ES dalībvalstīs, ir jāsaka, ka no tā izriet divas vēstis. Viena mums visai labvēlīga, bet otra ne pārāk. Vispirms mums labvēlīgā vēsts. Citiem iet vēl sliktāk, jo, kā liecina Eurostat apkopojums, tad 2019. gada otrajā ceturksnī vidējā Eiropas Savienības valstu (EU28) ekonomiskā izaugsme bija 1,3% lielāka nekā 2018. gada otrajā ceturksnī.

Savukārt, lai saprastu no šiem diviem skaitļiem par Latvijas un ES izaugsmi izrietošo un mums ne pārāk labvēlīgo vēsti, piedāvāju lasītājiem atrisināt aritmētisku uzdevumu. Atbilstoši CSP datiem IKP faktiskajās tirgus cenās Latvijā uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija 49,5% lielumā no EU28 vidējā (100%) rādītāja. Pieņemot, ka iedzīvotāju skaits Latvijā un ES paliks nemainīgs, bet Latvijas IKP turpmāk pieaugs par 2,1% gadā, bet ES vidējais IKP turpmāk pieaugs par 1,3% gadā, aprēķiniet, kurā gadā Latvija sasniegs ES vidējo rādītāju! Pačukstēšu, ka vienādojumā nezināmais, kuru skolas aritmētikas grāmatās apzīmētu kā «x», būs pakāpes rādītājs. Atraktīvākie lasītāji var uzdevumu atrisināt paši, bet pārējiem pačukstēšu pareizo atbildi. Ja turpmāk Latvijas IKP augs par 2,1% gadā, bet ES IKP par 1,3% gadā, tad Latvija apsteigs ES vidējo IKP tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju... 2108. gadā! Lai sasniegtu ES vidējo, mums būs nepieciešama gandrīz vai visa nākamā simtgade - nākamie 89 gadi.

Tas ir elementāri. Skrienot kādam pakaļ, atpalicējs pa priekšu skrejošo var noķert tad, ja iedzinējs skrien ātrāk, vai arī tad, ja priekšā skrejošais skrien lēnāk. Vēl ātrāk var apsteigt pa priekšu skrejošos, ja kāds no tiem paklūp vai pat nokrīt. Latvijai ir iespējams sasniegt ES vidējos rādītājus arī daudz ātrāk, bet tikai tajā gadījumā, ja lielākajās ES ekonomikās - Vācijā vai Francijā - atgadīsies kāda ekonomiska katastrofa, notiks pilnīgs kolapss, kas izraisīs šo valstu IKP dramatisku lejupslīdi. Tad gan Latvija ļoti strauji pietuvosies ES vidējiem rādītājiem, negaidot otro simtgadi. Jūtamu palīdzību Latvijas valdības uzstādījumam - ātri sasniegt ES vidējos rādītājus -, iespējams, sniegs Lielbritānija. Pēc Lielbritānijas izslēgšanas no Eurostat aprēķiniem (ja Lielbritānija patiešām izstāsies no ES, vienalga ar vai bez līguma) samazinās ES vidējo, jo Lielbritānijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija aptuveni par 20% augstāks nekā ES vidējais.

Sakožam zobus un gaidām nākamo simtgadi?

Varbūt tomēr ir pienācis laiks izbeigt maldināt sevi un citus ar pasaciņu, ka Latvija kaut kad - tuvākajos desmit piecpadsmit vai divdesmit gados - sasniegs ES vidējo līmeni. Lai brīnumu pasakas paliek tikai kā Latvijas folkloras sastāvdaļa.

Ir pienācis laiks Latvijas sabiedrībai izvirzīt ar IKP un ekonomisko izaugsmi nesaistītus kopējos mērķus? Varbūt kā pirmo mērķi neizvirzām pastiprinātu ekonomisko izaugsmi par katru cenu. Matemātiski tas tik un tā nav iespējams. Izvirzām mērķi veidot Latviju tik sakārtotu un harmonisku, kādā vēlamies dzīvot paši un kādu gribam atstāt nākamajām paaudzēm.

 

Rīgas namu pārvaldnieks