Valdības politika un valsts drošības apdraudējums

 
©Ģirts Ozoliņš/ F64 Photo Agency

31. jūlijā laikrakstā Diena publicēta intervija ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Guntaru Līci. Uz jautājumu «Vai nav tā, ka pašreizējā valdība ir izteikti tendēta iznīcināt latvisko informatīvo telpu? Latvijas Radio nedod naudu, Latvijas pastam nekompensē ar preses izplatīšanu saistītos zaudējumus, tā apzināti pakļaujot vietējās avīzes un žurnālus bankrotiem, jo tie vieni nevarēs nosegt augstās piegādes izmaksas. Uz tā fona – televīzijā jau tagad dominē Krievijas kanāli, bet mazumtirdzniecībā plaši pārstāvēti kaimiņvalstī izdotie preses izdevumi» viens Latvijas izdevēju līderiem atbildēja: «Jā, viņi acīmredzot grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu...»

Nākamajā dienā ar mani sazinājās Krievijas informatīvā kanāla Sputnik pārstāvis, lai iegūtu apstiprinājumu, ka arī Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka Kariņa valdības mērķis ir iznīcināt latvisko informatīvo telpu. Informācija, ka valdība ar savu rīcību apdraud viedokļu daudzveidību, izraisīja sajūsmu Krievijas informatīvās telpas diriģentiem. To izmanto kā pierādījumu, ka NATO dalībvalstis, jo īpaši Baltijas valstis, veido nedemokrātiskas pārvaldes sistēmas, tāpēc jebkuri Rietumu pārmetumi Krievijai par it kā nedemokrātiskām tendencēm ir neadekvāti. Lūk! Pirms kritizēt Krieviju par vārda brīvības ierobežojumiem, noskaidrojiet, kādu antidemokrātisku politiku piekopj Kariņa valdība Latvijā!

Ja Latvijas valdības rīcība kļūst tāda, ka nozaru organizācijas ir spiestas izteikt tik skarbu kritiku par valdību, tad Krievijas valdības finansētajiem medijiem nekādas viltus ziņas nav jāsacer, pietiek pārpublicēt to skarbo patiesību, kas patiešām notiek Latvijā.

Lai nemelotu, man bija jāapstiprina, ka šāds Latvijas Preses izdevēju asociācijas viedoklis patiešām publicēts un Sputnik ziņa par Latvijas Preses izdevēju asociācijas pausto viedokli par Kariņa valdību ir patiesa. Tā nav viltus ziņa.

Lai kā daudziem valdošās koalīcijas politiķiem nepatiktu kritika par viņu darbību, taču demokrātiska sabiedrība nav iedomājama bez vārda brīvības. Savukārt vārda brīvības divi svarīgākie elementi ir viedokļu daudzveidības un informācijas pieejamības nodrošināšana. Lielajās attīstītajās valstīs (ASV, Lielbritānija u.c.) vārda brīvību var nodrošināt ar tirgus mehānisma palīdzību, minimizējot valsts iejaukšanos informatīvajā telpā. Savukārt mazās valstīs nevar balstīties tikai uz tirgus instrumentiem, īpaši tad, ja kādas kaimiņvalsts subsidētie mediji rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ja vietējie izdevēji darbojas tikai ar tirgus instrumentiem, tad viņi nevar konkurēt ar citas valsts valdības finansētiem masu informācijas līdzekļiem. Līdzsvarot vietējo informācijas izplatīšanu nelielās valstīs ar nelielu vietējas valodas pratēju skaitu var, tikai nodrošinot noteiktus valsts atbalsta mehānismus. Latvijā šādi atbalsta mehānismi ir gan valsts un valsts struktūru pasūtījumi, gan daļēja dotācija pasta tarifiem. Piegādājot avīzes un žurnālus ar dotētiem tarifiem, tiek mazināta nevienlīdzība informācijas iegūšanā starp Latvijas bagātāko un nabadzīgāko iedzīvotāju daļu. Tas nodrošina vienādu informācijas pieejamību gan bagātajās pilsētās, gan nabadzīgākajos lauku apvidos.

Rīcība, lai vienā rāvienā šādu sistēmu atceltu, patiešām rada aizdomas par informatīvu diversiju pret Latvijas valsti un rada pamatu bažām par nopietnu apdraudējumu Latvijas drošībai. Tāpēc Kariņa valdības kavēšanās ar skaidrību par Latvijas valdības informatīvo politiku 2020. gadā izskatās kā kaimiņvalsts aģentu organizēta diversija pret Latvijas valsts drošību.

Taču uzrakstītais nebija mana atbilde, kuru es izteicu Sputnik pārstāvim. Šo viedokli es izteicu tikai šeit un tagad. Sputnik pārstāvim es paskaidroju, ka Satiksmes ministrija, lai kompensētu Latvijas pastam radušos zaudējumus par preses piegādi 2020. gadā, jau ir sagatavojusi prioritāro pasākumu pieteikumu 2020. un 2021. gada valsts budžetam. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Pasta likumā, kuri paredz pagarināt esošo regulējumu vēl uz vienu gadu. Nākamā gada laikā Kultūras ministrijai būtu jāsagatavo koncepcija par atbalstu drukātiem medijiem nākotnē.

Līdz ar to patiesā atbilde uz jautājumu «Vai pašreizējā valdība ir izteikti tendēta iznīcināt latvisko informatīvo telpu?» būs redzama, tiklīdz valdība atgriezīsies no ieilguša atvaļinājuma. Ja valdība operatīvi atbalstīs Satiksmes ministrijas priekšlikumus, tad jautājums par valdības iespējami destruktīvo darbību Latvijas informatīvajā telpā zaudēs aktualitāti. Savukārt, ja Kariņa valdība turpinās nelikties ne zinis par Latvijas vārda brīvības apdraudējumu, tad Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustajam būs tik stingri argumenti, ka tas radīs pamatotu iemeslu izteikt valdībai neuzticību, jo tas nozīmēs, ka valdības bezdarbība rada nozīmīgu Latvijas valsts informatīvās drošības apdraudējumu.