Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlamentā notika vairāki svarīgi balsojumi par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānijas izstāsies no ES. 12. martā notika balsojums par Lielbritānijas un ES parakstīto izstāšanās līgumu, kuru britu parlaments ar nelielu balsu pārsvaru jau otro reizi noraidīja. 13. martā notika balsojums par lēmumu izstāties no ES bez līguma.
Lai gan Lielbritānijas valdība aicināja atbalstīt šo priekšlikumu, taču britu parlamenta vairākums atkal, ar nelielu balsu pārsvaru, noraidīja valdības priekšlikumu, atbalstot priekšlikumu, ka Lielbritānijas izstāsies no ES, tikai balstoties uz savstarpēja līguma pamata. Pēdējā svarīgā izšķiršanās diena bija 14. martā, kad ar ievērojamu balsu pārsvaru parlaments pieņēma lēmumu lūgt ES atlikt izstāšanās datumu.
Pirmie divi balsojumi, kad parlamenta vairākums neatbalstīja valdības priekšlikumus, radīja aizdomas, ka konservatīvie ir sašķēlušies, ka tagad ir īstais laiks, kad izstāšanās pretinieki var pāriet pretuzbrukumā. Daudziem vērotājiem no malas izskatījās, ka Konservatīvā partija nodarbojās ar publikas muļķošanu. Lai gan referendumā pirms trim gadiem vēlētāju vairākums izteicās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, tomēr pašreizējā parlamenta vairākums nemaz nevēlas izstāties. Tika izteiktas hipotēzes, ka pagājušajā nedēļā notiekošais ir konservatīvo demonstrēta klaunāde, kuras patiesais mērķis ir «nozagt referendumu».
Tā kā daļa no konservatīvajiem deputātiem balsoja pret valdības ierosinājumiem, leiboristu opozīcijas vadībai radās cerības, ka ir iespējams sākt risināt jautājumu par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Pēc leiboristu ierosinājuma 14. martā parlaments balsoja arī par atkārtota referenduma rīkošanu. Taču pret atkārtota referenduma rīkošanu nostājās ne tikai konservatīvie, bet pat daļa no opozīcijas. Ierosinājums sarīkot atkārtotu referendumu tika noraidīts ar milzu pārsvaru. Tam bija divi galvenie iemesli. Pirmkārt, Lielbritānijā parlamenta deputāti tiek ievēlēti nevis pēc partiju listēm kā Latvijā, bet katrs deputāts pārstāv konkrēta vēlēšanu teritoriālā iecirkņa vēlētājus. Tāpēc liela daļa parlamenta deputātu nevēlējās personiski uzņemties atbildību par nostāšanos pret «referendumā izteikto tautas lēmumu». Otrs apsvērums bija vēl svarīgāks. Atkārtota referenduma rezultāts tomēr nav prognozējams ar 100% garantiju, proti, ka tagad vēlētāju vairākums patiešām nobalsos par palikšanu ES.
Līdz ar to britu parlaments nolēma izstāšanos atlikt un aicināja citas ES dalībvalstis atbalstīt šo lēmumu. Ir iespējamai divi atlikšanas datumu varianti. Pirmais - īslaicīga atlikšana (līdz 30. jūnijam), ja ES un Lielbritānijas izstāšanās līgumu šonedēļ britu parlaments tomēr ratificēs. Otrais - ilglaicīgā atlikšana. Ja britu likumdevēji nevar atrast kompromisu ar pašreizējo EK sastāvu, tad varbūt kompromisu spēs atrast jaunais EK sastāvs, kurš nāks pie varas pēc šī gada Eiropas Parlamenta velēšanām.
Šonedēļ (21. un 22. martā) Lielbritānijas lūgumu atlikt izstāšanās datumu izskatīs ES Padome. Latvijas valdības sākotnējā attieksme bija visai dīvaina. Atšķirībā no Igaunijas, kuras valdība nekavējoties paziņoja, ka Lielbritānijas lūgums ir jāatbalsta, Latvijas Ārlietu ministrija 14. martā paziņoja, ka «Latvija būs gatava atbalstīt Brexit datuma pagarinājumu, ja būs skaidrs Lielbritānijas pamatojums, kāpēc un uz cik ilgu laiku tas tiek prasīts, kā arī tiks ievērotas Eiropas Savienības līgumu saistības». Ar šādu paziņojumu Ārlietu ministrija vienkārši atstāstīja pirms tam izteikto Eiropas Komisijas attieksmi. Tomēr jau nākamajā dienā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka aicinās Ministru kabinetu atbalstīt Brexit datuma pagarinājumu bez nosacījumiem, vienkārši aicinot «Lielbritāniju skaidri definēt, kādi ir pagarinājuma mērķi un plānotais rezultāts».
Šādā izskatā formulētā nostāja atbilst Latvijas interesēm. Latvijas interesēs nav pievienoties to Eiropas politisko līderu grupai, kura EP priekšvēlēšanu laiku vēlas izmantot, lai, redzot Lielbritānijas iekšpolitiskās problēmas, sodītu šo valsti par uzdrīkstēšanas izstāties no ES. Latvijas interesēs ir uzturēt vislabākās biznesa saites, ekonomiskās un politiskās attiecības ar Lielbritāniju neatkarīgi no tā, vai tā izstāsies vai paliks ES. Izstāties vai palikt ES ir suverēns Lielbritānijas pilsoņu lēmums. Latvijai ir jāatbalsta Lielbritānijas lēmums, lai kāds tas būtu. Ja mūsu draugiem un partneriem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izlemtu pārtraukt vai saglabāt attiecības, tad Latvijas interesēs ir netraucēt meklēt un atrast risinājumu, kurš radītu vismazākās problēmas un vismazāk ietekmētu gan Lielbritānijas, gan Latvijas iedzīvotājus, gan Latvijas valsts piederīgos, kas dzīvo Lielbritānijā, gan britu pavalstniekus, kuri dzīvo Latvijā. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča formulējumā Latvijas nostāja atbilst Latvijas sabiedrības interesēm, tāpēc tā ir jāatbalsta valdībai un šāda Latvijas pozīcija ir jāizsaka ES Padomē.
Izstāties vai palikt ES ir suverēns Lielbritānijas pilsoņu lēmums. Latvijai ir jāatbalsta Lielbritānijas lēmums, lai kāds tas būtu.
