Juris PAIDERS Šonedēļ valdība ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā secināja, ka nodokļu reformas rezultātā izveidota nevajadzīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma un ka veids, kādā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kuru nosaka VID, balstoties uz vēsturiskiem datiem un nezinot reāli maksājamo nodokļu apmēru, ir katastrofāls stulbums.
Faktiski sanāk, ka desmiti un, iespējams, pat simti tūkstošu vienkāršu un likumiem paklausīgu Latvijas pilsoņu, pašiem to nezinot, negribot un nesaprotot, no šā gada sākuma kļuva par nicināmiem «nodokļu parādniekiem».
Totālās iepriekšējās valdības aplamības izmantoja Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, lai dotu skarbu triecienu no ZZS ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās izliktajai iepriekšējās valdības finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Daniels Pavļuts atgādināja, ka nodokļu reforma bija tieša Finanšu ministrijas atbildība un Dana Reizniece-Ozola šo reformu netieši piedēvēja kā savu lielo nopelnu, nodēvējot pat par «dāvanu Latvijas simtgadei». Pēc trieciena bijušajai ministrei Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas vadītājs noformulēja savas partijas nostāju attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēmu: «Mēs uzskatām, ka tā ir jāatceļ, mēs diskutējam par to, kad tas būtu darāms, vai tas būtu darāms jau nākamgad vai kopā ar lielām nodokļu izmaiņām 2021. gadā. Katrā ziņā tā nav normāla situācija, un to noteikti varēja izdarīt vienkāršāk un saprotamāk gan cilvēkiem, gan grāmatvežiem, visai sabiedrībai.»
Protams, šis ir izcils brīdis, kad nokārtot rēķinus ar valdībā neiekļuvušo ZZS. Desmitiem tūkstošu cilvēku ir pamatoti sašutuši par iepriekšējās valdības sastrādātās reformas sekām. Visi vēl labi atceras, ka tieši ZZS savās priekšvēlēšanu politiskajās reklāmās nodokļus norādīja kā savu «labo darbu», kas tika piepulcināts, lai pamatotu reklāmas saukli: «Labo darbu čempioni».
Tomēr pieprasīt par visām nodokļu reformas neveiksmēm politisku atbildību tikai no Danas Reiznieces-Ozolas ir netaisnīgi un negodīgi.
Par to, kādas būs nodokļu reformas blaknes, kādas tā radīs negatīvas sekas, kas būs zaudētāji un kas būs ieguvēji, daudz un plaši aprakstīja Neatkarīgā un arī citi masu informācijas līdzekļi vēl reformas projekta apspriešanas laikā. Neatkarīgā uz galvenajām problēmām, kas tagad izraisīja sabiedrības viļņošanos, norādīja vēl tad, kad valdība un Saeima varēja lielākos defektus novērst.
Jā! Dana Reizniece-Ozola kļuva par nodokļu reformas publisko seju un tāpēc saņēma tik lielu kritikas devu, ka Māris Kučinskis pat iejaucās, aicinot speciālos dienestus sākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc daži mediji «pārāk daudz» kritizē finanšu ministri.
Taču nodokļu reforma nebija tikai vienas, lai gan svarīgas un ietekmīgas, partijas lēmums. Nodokļu reformu, ar visiem tās defektiem, atbalstīja visas valdības partijas un Ministru kabinets. Neviens no iepriekšējās valdības ministriem neatkāpās, protestējot pret tik nekvalitatīvas reformas pieņemšanu. Līdz ar to politiska atbildība par reformas defektiem ir jāpieprasa no visiem iepriekšējās valdības ministriem, ne tikai no bijušās finanšu ministres. Daļu no iepriekšējās valdības ministriem Latvijas vēlētāji jau sodīja - tie nav pārstāvēti jaunajā valdībā.
Taču Krišjāņa Kariņa valdībā ir četri vecās vadības ministri, no kuriem var pieprasīt pilnu politisku atbildību par nodokļu reformas defektiem, kurus bijušie ministri varēja novērst vēl reformas projekta fāzē. Pilna politiska atbildība par nodokļu reformas defektiem no pašreizējā Ministru kabineta locekļiem ir jāuzņemas Edgaram Rinkēvičam, Jānim Reiram, Dacei Melbārdei, Kasparam Gerhardam.
Šie ministri ir personīgi atbildīgi par nodokļu reformas rezultātiem. Es neaicinu šos ministrus uzņemties politisku atbildību atkāpjoties. Politiskās atbildības formas var būt dažādas. Edgars Rinkēvičs, Jānis Reirs, Dace Melbārde un Kaspars Gerhards varētu, piemēram, atvainoties visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem nodokļu reformas defekti radīja daudzus nepatīkamus brīžus.
Tieši šie ministri varētu arī izrādīt iniciatīvu un pasteidzināt valdību un valdošo koalīciju pieņemt lēmumus, kas minimizētu nodokļu reformas radītās sekas Latvijas sabiedrībā.